Pazīstamais krievu dzejas žurnāls Vozdukh (Gaiss) izdeva savu pirmo numuru pēc vairāk nekā 2 gadu pārtraukuma kopš vērienīgā Krievijas-Ukrainas kara sākuma 2022. gadā. Tagad to Latvijā izdos izdevniecība Literatūra bez robežām. Šis notikums tika atzīmēts 12. jūlijā Berlīnē krievu grāmatnīcā Babel Books.
Atklāšanas uzrunā galvenais redaktors Dmitrijs Kuzmins īsi stāstīja par jaunajiem izaicinājumiem, ar kuriem saskaras krievu dzejas žurnāls Krievijas uzsāktā kara kontekstā, un iepazīstināja ar žurnāla jaunajām sadaļām. Vienā ar nosaukumu Pneumogrāfs uzņemti komiksi pēc mūsdienu dzejnieku dzejoļiem, citā, Gaisa pieplūde, iekļauti trīs viesredaktoru atlasītie dzejoļi (pēdējais solis, uzsvēra Kuzmins, ir nepieciešams kultūrtelpas vienotības uzturēšanai kara un masveida emigrācijas kontekstā). Savus dzejoļus skaitīja šobrīd Berlīnē dzīvojošie numura autori Marija Stepanova, Inna Krasnopere un Andrejs Ditceļs. Kuzmins prezentēja arī vairākus citu autoru dzejoļus, tostarp krieviski rakstošā ukraiņu dzejnieka Maksima Matkovska un amerikāņu dzejnieces Rejas Armantrautas (sava tulkojumā), kā arī dzejnieka, kurš slēpjas zem pseidonīma Cvetans Radoslavovs, jo, kā norādīja Kuzmins, daži žurnāla autori nolēma neparakstīt savas publikācijas ar saviem vārdiem.
Otrie lasījumi no Jurija Tarnavska izlases dzejoļu krājuma “Brūcei ir vārds” notika 15. martā Tallinas pilsētas bibliotēkā. Pasākumu organizēja tīmekļa žurnāls “Jaunie mākoņi”, un to vadīja žurnāla galvenais redaktors, Igaunijas vadošais krievu valodas dzejnieks Igors Kotjuhs, kurš iepazīstināja klātesošos ar kopējo ukraiņu literatūras kontekstu. Grāmatas atdzejotājs Dmitrijs Kuzmins nolasīja vairākus Tarnavska dzejoļus krievu valodā, paša Tarnavska lasījums tika prezentēts video ierakstā, jo, kā pēdējā brīdī izrādījās, dzejnieks tajā vakarā nebija pieejams. Turpmākajā sarunā klausītāji, tostarp Igaunijas ukraiņu kongresa priekšsēdētāja Vira Konika, dalījās iespaidos par dzejoļiem, tulkojumiem un ukraiņu valodu Tarnavska dzejā. Klātesošie sveica arī igauņu mākslinieku Iļju Jakovļevu, kura glezna kļuva par grāmatas vāku.
Pasākuma izziņošana lielākajā Igaunijas izdevumā Postimees
Dmitrijs Kuzmins stāsta par grāmatu Igaunijas Valsts televīzijā
Ukraiņu dzejnieka Jurija Tarnavska dzejoļu krājums “Brūcei ir vārds” Dmitrija Kuzmina krievu atdzejojumos, kas kļuva par pirmo publikāciju jaunā sērijā “Ukrainas dzeja”, tika prezentēts grāmatu veikalā “Novaya Riga”. Tulkotājs lasīja uz vietas, autors pasākumam pievienojās no Ņujorkas, izmantojot Zoom konferenci. Kuzmins raksturoja Tarnavsku kā vienu no mūsdienu ukraiņu dzejas pamatlicējiem, kura darbi veidojuši tās attīstību gadu desmitiem, un vienlaikus kā universālu autoru, kurš dažādos krājumos iet pa vairāku priekšgājēju ceļiem, sākot no Georga Trākla līdz Pablo Nerudai. Tarnavskis komentēja savus dzejoļus, sniedzot klausītājiem ieskatu ukraiņu valodā un savā radošajā biogrāfijā.
Maksim Goriunov, the Russian philosopher, publicist, radio presenter and poet living in Belarus, visited Riga and presented a public lecture in the Fashion Museum in Riga on February 4. The topic was the difference between Belarus and the United States. Goriunov's point was that the United States' secession from the United Kingdom was the most successful historical example that has to serve as a model for those trying to build a new democratic nation at the part of a former empire; the key condition of this success, according to Goriunov, is effective local elites. Shaped in a refined form of paradoxical essay, Goriunov's reasoning provoked an ambivalent reaction of the audience predominantly composed of Belarusian emigres.
Starptautiskais literatūras festivāls Berlīnē tradicionāli rīko starptautiskus solidaritātes lasījumus. 2022. gadā rakstnieki no visas pasaules, tostarp tādi pazīstami autori kā Vole Šojinka, Ailīna Mailza, Maikls Ondatjē, Irvins Velšs, Slavojs Žižeks, Tomass Venclova un Mihails Šiškins, ierosināja šos lasījumus veltīt Ukraiņu tautas cīņai pret Krievijas agresiju, lai ukraiņu autoru balss izskanētu visā pasaulē. 7.septembrī akcija norisinājās četrpadsmit valstīs, no kurām Latvija ar saviem trim pasākumiem projekta ietvaros kļuva par otro aktīvāko valsti aiz Vācijas. Jaunās Rīgas grāmatnīcā Ukrainas dzeja skanēja galvenokārt krievu valodā, lai gan pašā sākumā divas ukraiņu bēgles Aleksandra Juhimenko un Poļina Merkulova ukraiņu valodā nolasīja vairākus Volodimira Gavriļuka, Raisas Trojankeres un Mikolas Vingranovska dzejoļus. Pēc tam Dmitrija Kuzmina krieviskojumos tika prezentēti divu mūsdienu ukraiņu dzejas pamatlicēju, Jurija Tarnavska un Patrīcijas Kilinas (no Ņujorkas dzejas grupas), vairāki dzejoļi, kā arī mūsdienu dzejnieces Irinas Šuvalovas darbi. Dzejniece un filoloģe Jūlija Podlubnova deklamēja dažus Ijas Kivas dzejoļus — sarakstītus krievu valodā pēc karadarbības uzliesmojuma 2014. gadā, kā arī sarakstītus ukraiņu valodā pēdējos mēnešos. Ukrainas krievu dzeju demonstrēja dzejnieks Konstantīns Rubahins, kurš izpildīja Aleksandra Kabanova un Borisa Hersonska dzejoļus; pēc tam Dmitrijs Kuzmins lasīja Staņislava Beļska dzejoļus. Ne tikai 2022. gada darbos, bet arī daudzos daudz agrāk rakstītos tekstos labi izskanēja kara, pretošanās, dzīves trausluma motīvi. Klausītāju savāktā nauda tika pārskaitīta labdarības iniciatīvai “Hospitallers Medical Battalion” (palīdzība ievainotajiem ukraiņu karavīriem), kuras seja ir dzejniece Jeļena Gerasimjuka.
Jau piekto reizi Latvijā 2022. gada 18.–21.augustā norisinājās trīsvalodu festivāls “Dzeja bez robežām”. Šausmīgajam karam satricinot Eiropu, viesu valsts izvēle bija acīmredzama: Latvijas dzejnieki uzņēma Ukrainas dzejniekus. Pēc trim festivāla sezonām Kaņepes kultūras centrā, kā arī koronavīrusa pandēmijas dēļ 2020. gadā spiestiem pasākumus vadīt tiešsaitē, šogad festivāla lasījumu lielākā daļa notika CommonGround kopienas centrā, kas tika atvērts Rīgā ukraiņu bēgļiem; festivāla pēdējā dienā ukraiņu dzejnieki devās uz Cēsīm uz īsu uzstāšanos mākslas telpā Mala.
Visi seši ukraiņu programmas dalībnieki lielā mērā uzstājās ar dzejoļiem par karu, jo diez vai mūsdienās ir iespējams atrast ukraini, kuram tas nav 2022. gada galvenais notikums. Kaut gan ukraiņu dzejas dzīvajam klasiķim Jurijam Tarnavskim, kurš festivālam pievienojās tiešsaitē no Ņujorkas, pat 60. un 70. gados rakstītajos tekstos bija raksturīgi brutālas Krievijas agresijas un ukraiņu tautas upuru motīvi, savukārt Annas Maļihonas militārā lirika, sērojot par zaudējumu un šķirtību, tika pa pusei uzrakstīta pirms 24. februāra, “mazā kara” apstākļos (bet pāreju uz pilna mēroga asinsizliešanu viņas daiļradē iezīmē pāreja no atskaņu dzejoļiem līdz brīvajam pantam). Oļesjas Mamčičas dzejā mīlestības tēma ir savīta ar militāro tēmu tā, ka ne vienmēr ir iespējams noteikt, kurai pieder konkrētais dzejolis: gan mīlestība, gan karš ir pārbaudījums, kas jāiztur, un mīlestība un karš tiek uzskatīti par fundamentālo elementu izpausmi, kuru sadursmē tiek izkaldināta cilvēka personība. Ihoram Mitrovam un Frīdriham Černiševam pēdējo mēnešu notikumi gluži pretēji sastāv no daudzām detaļām un niansēm – šodienas ikdienišķums tiek pretstatīts vakardienai, taču Černiševs detalizēti apraksta bēgļa pasaules uzskatus, kamēr Mitrovs – frontes ikdienu (viņa uzstāšanās festivālā bija plānota tiešsaistes režīmā, bet pusstundu pirms lasījumu sākuma dzejnieks, dienējot teritoriālās aizsardzības nodaļā, saistībā ar karadarbības pastiprināšanos palūdza kādam viņa vietā nolasīt viņa dzejoļus). Visbeidzot, Marija Gaļina, kura pēc vairākus gadu desmitu ilgas dzīves Krievijā, saskaroties ar gaidāmo Krievijas iebrukumu, februārī atgriezās dzimtajā Odesā un no turienes pievienojās festivāla lasījumiem, nāca klajā ar īsu poēmu, kurā Ukraina izspiežas cauri eiropiešu fantastiskajiem viduslaiku priekšstatiem par to — un starp etnogrāfiskiem un mitoloģiskiem redzējumiem tur rodas vispārināts tēls valstij, kas spēj izturēt vissmagākos satricinājumus.
Pieci Latvijas festivāla dzejnieki, protams, nāca klajā ar miera laika dzeju, lai gan daži Rutas Štelmaheres dzejoļi bija veltīti solidaritātei ar ukraiņu tautu. Taču Štelmaheres un Liepas Rūces dzejā atklājās manāma radniecība ar ukraiņu poētisko tradīciju: daudziem vadošajiem XX.–XXI. gadsimta ukraiņu autoriem arī ir visaptveroša apkārtējās pasaules trausluma tēma, sakot par cilvēkiem kā arī par visu dabu, un pastāvīgas pārdomas par šo trauslumu kļūst par paradoksālu veidu, kā pretoties sociālajam spiedienam. Turpretī Jānim Vādonam un Raimondam Ķirķim būtiska nozīme ir indivīda spējai pretoties videi, izlauzties no tās — bet, ja Ķirķim konfrontācijas resurss ir postmodernā ironija, apšaubot gan objektu, gan subjektu, tad Vādons bieži vien piesauc ķermeni un erosu kā galveno atspaidam, un tas viņu negaidīti tuvina Černiševam. Arī Vladimirs Svetlovs, kurš festivālā pārstāvēja Latvijas krievu dzeju un it īpaši tekstu grupu “Orbita”, pievēršas mūsdienu cilvēka privātajai un iekšējai dzīvei, izsekojot laika nervam tās atšķirīgajās epizodēs — kā smags pierādījums tam, ka šī stratēģija atbalsojas ukraiņu dzejnieku aprindās, šogad Ļvivā tika izdots “Orbitas” dzejnieku krājums ukraiņu valodā.
Festivāla tradicionālajos muzikālajos postskriptos piedalījās pazīstami latviešu elektroniskās mūzikas meistari Kaspars Groševs un Rostislavs Rekuta. Kopā ar viņiem Kaspars Zalāns un Dmitrijs Kuzmins izpildīja vēl vairākus dzejoļus latviešu un krievu valodās: pirmajā festivāla vakarā tika prezentēta XX.–XXI. gadsimtu ukraiņu dzeja no Pavlo Tičinas un Bohdana Ihora Antoniča līdz Katerīnai Kaļitko un Jurijam Zavadskim, nākamajā dienā skanēja latviešu dzejnieku (Ingas Gailes, Ilmāra Šlāpina, Māra Salēja un Guntas Šnipkes) dzejoļi, kas veltīti Ukrainai. Papildus festivāla ietvaros tika prezentēta vienas no iepriekšējo festivālu laureātes, izraēliešu dzejnieces Efratas Mišorijas bilingvālā grāmata latviešu-krievu valodā “No nāves glābējiņa un sendviču meistari”, un Oļesja Mamčiča, kas Ukrainā plaši pazīstama kā bērnu dzejoļu autore, sarīkoja tikšanos ar mazajiem klausītājiem.
Pēc trīs dienu lasījumiem dzejnieki-dalībnieki aizklātā balsojumā noteica festivāla izcilāko autoru. Ar balsu vairākumu par laureāti tika nosaukta Marija Gaļina. Viņa tiks apbalvota ar Kaspara Groševa veidotu mākslas priekšmetu; turklāt laureāta grāmatu izdos izdevniecība Literatūra bez robežām.
Visi dzejoļi festivālā tika atskaņoti trīs valodās, pateicoties atdzejotāju Eināra Pelša, Māra Salēja, Ingmāras Balodes, Mariannas Kijanovskas, Jurija Zavadska, Ostapa Slivinska un Dmitrija Kuzmina darbam. Festivālu veidoja Dmitrijs Kuzmins, Jeļena Glazova un Kaspars Zalāns. Projektu finansiāli atbalstīja Kultūrkapitāla fonds.
Pazīstamais Izraēlā dzīvojošais krievu dzejnieks Damjans Kudriavcevs viesojās Rīgā un 8. jūnijā grāmatnīcā “Novaja Rīga” lasīja savus dzejoļus. Viņš prezentēja divas jaunākās dzejas grāmatas — krājumu “Krievu valoda kā svešvaloda” («Русский как иностранный») un romāns pantos “Latīņu valodas stundas” («Уроки латыни»), abas izdotas šogad Maskavā. Pēdējā, izmantojot personisku stāstu virkni, apskata Krievijas 90. gadu vēsturi, bet pirmā sastāv no liriskām meditācijām par tā valsts pagrimumu. Kā Dmitrijs Kuzmins, krājuma priekšvārda autors, pirms lasīšanas izteicās, šie dzejoļi bija rakstīti un publicēti kā drūma priekšnojauta, bet tagad tie jālasa kā bezcerīgs rezumējums, caur kuru var saskatīt vienīgo iespējamo izeju: sadzirdēt Citādā balsi.
.JPG)
Trilingvāls dzejas festivāls “Dzeja bez robežām” notika ceturto reizi 5. decembrī. Šogad festivāla viesu valsts bija Ķīna. Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, kad 12 autori, kuri pārstāvēja trīs valodas – latviešu, krievu un gada valodu (iepriekšējās reizes tās bija zviedru, ivrits un baltkrievu) ir tikušies Rīgā, šogad lasījumi tika pārnesti tiešsaistē pandēmijas dēļ. Dzejnieki no Krievijas uzstājās Pēterburgas grāmatu veikalā “Порядок слов” (Vārdu kārtība), Kīnas dzejnieki – grāmatu veikalā “Madzižeņs” Pekinā, dzejniekiem no Latvijas bija ieplānoti lasījumi galerijā “Happy Art Museum”, bet dažas dienas pirms pasākuma tie tika pārcelti tiešsaistē jauno pandēmijas noteikumu dēļ. Trīs valstu autorus vienoja videotranslācija, kas tika pārraidīta visas pasaules klausītājiem Youtube, Facebook un Tencent servisos.
Festivāla ķīniešu daļā, kuru sagatavoja Pekinā dzīvojošā tulkotāja Jelizaveta Abušinova, uzstājās ievērojams dzejnieks Šeņs Haobo, ar kura vārdu ir saistīts ķīniešu dzejas revolucionārais pagrieziens uz sarunvalodas un ikdienas tēmām, un viņa domubiedrenes dzejnieces Sji Va un Li Suo (pēdējā ir rediģējusi Abušinovas atdzejojumus, kā arī nolasīja lielāko daļu atdzejojumu ķīniešu valodā). Kīnas dzejnieču tekstos spilgti izskanēja feministiskā nots, kas arī nokļuvusi Šeņa daiļradē; kīniešu autori arī pieskārās citām aktuālām tēmām – no koronavīrusa līdz rasismam.
Pēterburgā dzeju lasīja Dmitrijs Grigorjevs, Nastja Denisova un Vlads Gagins – trīs paaudžu un dzejas skolu pārstāvji. Grigorjevam raksturīgs maģiskais reālisms, kas ir no 1980. gadiem, Denisovai smalka psiholoģiskā lirika no 2000. gadiem, bet Gaginam – blīva, politiski angažēta un filozofiski pamatota dzeja, kas raksturīga mūsdienu jaunatnes meinstrīmam.
Latvijas krievu dzeju pārstāvēja Vasilijs Karasjovs, kas arī pieder jaunākai paaudzei, bet atšķiras ar hermētiski metafiziskiem meklējumiem un padziļinātu darbu ar vārda krājumu. Latvijas delegācijas priekšgalā bija Ingmāra Balode ar dzejoļiem no tikko iznākušas grāmatas “Dzejoļi pēc mūsu ēras”, kurās ikdienišķums izaug no kultūras pieredzes, transformējot Apolinēra un Rilkes pirmtekstus. Trīs citi latviešu dzejnieki pārstāvēja jaunāko paaudzi: Ivars Šteinbergs, kura pirmā grāmata “Strops” arī ir tikko iznākusi – ikoniska un reflektējoša dzejnieka intelektuāļa piemērs. Lote Vilma Vītiņa ir uzstājusies ar smalkām un pārliecinošām skicēm no liriskās dienasgrāmatas, bet Krista Anna Belševica, apvienojot abas šis pieejas, iekaroja auditoriju ar dzejoli, kas tika dziedāts pēc dainu motīviem.
Festivāls ir kļuvis par pirmo daudzu gadu laikā mūsdienu dzejas kultūru saskarsmi starp Latviju un Ķīnu, un ķīniešu dzejnieki ir izteikuši lielu ieinteresētību starpvalstu dialoga turpinājumā. Tomēr, balsojot par festivāla laureātu, dzejnieki-dalībnieki par spilgtāko ir atzinuši krievu dzejnieku Dmitriju Grigorjevu – vecāko no dalībniekiem, deviņu dzejas grāmatu un septiņu prozas grāmatu autoru. Iepriekšējo gadu laureāti – Gaļina Rimbu (Krievija), Efrata Mišorija (Izraēla) un Fjodors Svarovskis (Krievija – Melnkalne). Laureāta grāmata tiks izdota vienā no festivāla valodā.
Festivālu «Dzeja bez robežām» rīkoja biedrība «Literatūra bez robežām» (Literature without borders), nekomerciāla organizācija, kas ir publicējusi virkni dzejas krājumu krievu, latviešu un angļu valodās, kā arī piedāvā rezidences iespējas dzejniekiem un atdzejotājiem. Festivāla kuratori – Dmitrijs Kuzmins, Jeļena Glazova, Kaspars Zalāns. Krievu atdzejojumus veica Jelizaveta Abušinova (no kīniešu valodas) un Dmitrijs Kuzmins (no latviešu valodas), pie visiem atdzejojumiem latviešu valodā ir strādājis Einārs Pelšs.
Festivāls tika rīkots ar Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu.
On January 30, 2020, Happy Art Museum gallery hosted a poetry reading organized by the Literature Without Borders project. Riga poet and prose writer Vladimir Ermolayev presented his recent collection, “Pure Speech,” published by our publishing house in 2019; the book is an exercise in detached, distilled writing, meditating on the ontological foundations of poetic utterance. In a strong contrast to Ermolayev's appearance there was the second part of the evening: Maria Boteva from Russia, a well-known children's poet and prose writer, who visited Riga on family affairs, read recent poems, even those already written in Latvia. Boteva’s poetry is related to Yermolayev’s one as existentialism to phenomenology: it is pursuing human self-dependence in the world of broken connections and lost meanings.
Tanya Skarynkina, the Russian poet from Belarus, gave the reading in “Bolderāja” club in Riga on September 18, 2019. She presented the poems from her latest collection “Roller-coaster” («Американские горки»), partially as a fortune-telling of a sort (attendees were invited to propose a page number). Skarynkina also told about her work in non-fiction prose in Belarusian, about its language pecularities and local and personal background. The poet lives in Smarhon, small Belarusian city, after many years spent in Portugal, and her writing is deeply rooted into unhasting parochial life as well as into national and patrimonial history.
The outstanding Russian literary scholar Ilya Kukulin visited Riga on August 25, 2019 and gave the lecture in Happy Art Museum. He told the audience about general ideas of his latest book, the collection of articles about Russian poetry titled “Breakthrough towards impossible communication” («Прорыв к невозможной связи»). In this book Kukulin observes 100 years of Russian poetry as a neverending trip towards individuation and personal independence. Kukulin's appearance was foreworded by Galina Rymbu, the leading Russian poet of the youngest generation, who underlined the importance of Kukulin's thought for the most of Russian poetry community, especially for those who in many aspects differ in opinions with him.
No 14. līdz 16. jūnijam Rīgā trešo reizi notika trilingvāls dzejas festivāls «Dzeja bez robežām», kā arī tika pasniegta festivāla literārā balva – to saņēma dzejnieks Fjodors Svarovskis (Melnkalne).
Par festivāla viesu valsti šogad bija izvēlēta Baltkrievija. Baltkrievu valoda un literatūra savā valstī ir apdraudēta: pēc sociologu datiem tikai 6% valsts iedzīvotāju pastāvīgi runā baltkrievu valodā un tikai 5% tajā lasa. Valodu daudzveidības motīvu pastiprināja arī mazās valodas, kas tika pārstāvētas festivāla programmā. Pirmajā festivāla vakarā uzstājās dzejnieks Valts Ernštreits ar dzeju lībiešu valodā, bet festivāla noslēgumā māksliniece un dzejniece Anna Tolkačova no Krievijas prezentēja interaktīvo videoinstalāciju “Nomadu dzeja” ar tekstiem nganasanu valodā (Sibīrija).
Baltkrievu dzejnieki Voljga Gronska, Uladzimirs Ļankevičs un Andrejs Hadanovičs pārstāvēja festivālā demokrātiskāko, potenciāli atvērto plašai un nesagatavotai auditorijai mūsdienu dzejas versiju: Gronskas sieviešu lirika, ekspresīva urbānā Ļankeviča dzeja, un Hadanoviča darbi, kas svārstās starp mīksto ironiju un vieglo satīru, ir izturēti vienkāršā un skaidrā stilā un sliecas uz atskaņām un vārdu spēli. Visi trīs baltkrievu dzejnieki uzstājās festivālā arī kā atdzejotāji. Krievu un latviešu dzejnieki demonstrēja dzeju kā apgrūtinātu runu. Īpašo formālo paņēmienu bagātību parādīja Semjons Haņins, kura virtuozais skaņu un vārdu savienojums ir kļuvis par izaicinājumu atdzejotājiem, kā arī par pamatu paradoksāla un dēmoniska autora tēla veidošanai. Pat Natālijas Saņņikovas liriskā izteiksme transformējas ne tikai ar traumas pieredzi, bet arī ar dažādām atsaucēm. Pat Kirilam Ēcim, jaunākajam festivāla dalībniekam, groteskas etīdes no jauniešu ikdienas ir padarītas komplicētākas ar absurdām nobīdēm un nesakritībām. Bet Andrejam Seņ-Seņkovam dzejoļos paradās paradoksāla, negaidīto asociāciju pilna pasaule, kas ir balstīta uz metaforu un jēgas lēcienu pamata. Par aiziešanu citās pasaulēs, tajā skaitā fantastiskās, vēstīja Fjodora Svarovska un Aivara Madra dzeja, bet Katrīna Rudzīte konsekventi prezentēja savu iekšējo pasauli kā citādu un fantastisku. Līdzīgā veidā Dainai Sirmai par fantastisko kļūst latviešu ciema pasaule, kura var savīties pagātne un tagadne, ikdienas sadzīve un mīts.
Par festivāla īpašu notikumu kļuva muzikāli poētiskie priekšnesumi: Kirils Ēcis lasīja dzeju Platona Buravicka muzikālajā pavadījumā (klavieres un elektronika), Semjons Haņins uzstājās ar kontrabasistu Mitsugu Harada (Japāna), Fjodors Svarovskis uzstājās ar Sabīni Moori (Waterflower).
Festivāla noslēgumā dzejnieki slepenā balsojumā izvēlējās festivāla balvas uzvarētāju. Par laureātu kļuva krievu dzejnieks no Melnkalnes – Fjodors Svarovskis – četru grāmatu autors. Festivāla laureātam tika pasniegts balvas simboliskais veidols – Vikas Ekstas mākslas darbs; balvas materiālais nodrošinājums ir laureāta dzejas krājuma publicēšana latviešu valodā izdevniecībā “Literature without borders”.
Festivālu «Dzeja bez robežām» rīkoja biedrība «Literatūra bez robežām» (Literature without borders), nekomerciāla organizācija, kas ir publicējusi virkni dzejas krājumu krievu, latviešu un angļu valodās, kā arī piedāvā rezidences iespējas dzejniekiem un atdzejotājiem. Festivāla kuratori – Dmitrijs Kuzmins, Jeļena Glazova, Raimonds Ķirķis. Festivāls tika rīkots ar Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu.
No 8. līdz 10. jūnijam Rīgā otro reizi notika trilingvāls dzejas festivāls “Dzeja bez robežām”, kā arī tika pasniegta festivāla literārā balva — par laureāti kļuva dzejniece no Izraēlas Efrata Mišorija.
Latvijas simtgades gadā par festivāla viesvalsti kļuva Izraēla, kas šogad arī svin savu jubileju - tā tika dibināta pirms 70 gadiem. Trīs dienu laikā Kaņepes Kultūras centrā skanēja dzejoļi latviešu, krievu valodās un ivritā — katrs dzejolis oriģinālā un atdzejojumā divās valodās. Latvijas, Krievijas un Izraēlas poētisko tradīciju pārstāvēja vecākās paaudzes izcili meistari, kā arī jaunākas paaudzes spilgtākie pārstāvji, dažādu māksliniecisku virzienu pārstāvji. Ingas Gailes dzejas iezīmes - sieviešu skatiena asums un nesamierinātība, privātās dzīves riskantas un traumatiskas tēmas, kas ved pie pasaules uzbūves līmeņa vispārinājumiem — skanēja vēl spilgtāk uz Valerija Ledeņova miniatūru vai Jekaterinas Zaharkivas izsmalcināto meditāciju fona. Izraēlas dzejnieka Dorija Manora mīlas lirika klasiskajā formā, pat līdz sonetam, īpaši iespaidoja kontrastā ar citu festivāla viesu tekstiem — Efratas Mišorijas spēles, konceptuālo dzeju un Avišaloma fon Šiloaha epatāžas variācijām par Bībeles tēmām.
Dialoga ideja, kas ir festivāla pamatā, īpaši spēcīgi tika izteikta ar to, kādā veidā dzejnieki aktīvi bija uzņēmušies atdzejotāju lomas — Uldiz Bērziņš bez saviem dzejoļiem ir prezentējis klausītājiem Gali-Danas Zingeras tekstu atdzejojumus no ivrita; pati Gali-Dana Zingera visas trīs dienas iepazīstināja klausītājus ar krievu tekstu atdzejojumiem uz ivritu un ivrita dzejoļu atdzejojumiem krievu valodā. Par to, cik daudz dzejniekam nozīmē darbs ar svešvalodu un citu autoru dzejoļiem tika runāts apaļā galda diskusijā “Atdzeja kā iespēja un nepieciešamība”, kas notika grāmatnīcā “Bolderāja”: dzejnieks un filozofs no Izraēlas Zalijs Gurevičs īpaši pasvītroja, ka atdzejas nepieciešamība ir tas, ka pateicoties tai mēs saprotam cik lielā mērā mēs nesaprotam citus cilvēkus un ka nav iespējams precīzi nodot cita cilvēka domu. Uzmanība, veltīta citam cilvēkam, cilvēka citādībai, bija viena tēmām diskusijā “Kvīra dzeja mūsdienās”, kas ir notikusi Baltijas praida pasākumu nedēļā Rīgā; kā teica Izraēlas dzejnieks Dorijs Manors, atsaucoties uz Marinas Cvetajevas aforismu, - dzejnieka dabiskais stāvoklis ir piederēt mazākumam.
Par festivāla īpašu notikumu kļuva muzikāli-poētiskie priekšnesumi — Inga Gaile un Jekaterina Zaharkiva uzstājās sadarbībā ar mūziķiem no Rīgas Māri Butleru un Maksimu Šentelevu, bet Artūrs Punte apvienoja savā priekšnesumā dzeju ar skaņas kompozīciju.
Festivāla noslēgumā dzejnieki-dalībnieki slepenā balsojumā izvēlējās festivāla balvas uzvarētāju. Par laureāti kļuva dzejniece un režisore no Izraēlas — Efrata Mišorija — septiņu grāmatu autore, Izraēlas ministru prezidenta prēmijas laureāte (2001.g.). Izteicot siltu pateicību saviem kolēģiem un klausītājiem, Mišorija teica, ka dažu dienu laika ir iemīlējusies Rīgā. Festivāla laureātei tika pasniegts balvas simboliskais veidols — Vikas Ekstas mākslas darbs; balvas materiālais nodrošinājums ir laureāta dzejas krājuma publicēšana latviešu un krievu valodās. Festivāla noslēguma arī notika 2017. gada laureātes Gaļinas Rimbu grāmatas "Kosmosa prospekts" prezentācija, grāmatu prezentēja atdzejotāji Arvis Viguls un Dainis Deigelis.
Festivālu “Dzeja bez robežām” rīkoja biedrība “Literatūra bez robežām” (Literature without borders), Latvijas nekomerciālā organizācija, kas nopublicēja virkni poētisko krājumu krievu, latviešu un angļu valodās, kā arī piedāvā rezidences iespējas dzejniekiem un atdzejotājiem. Festivāla kuratori — Dmitrijs Kuzmins, Jeļena Glazova, Raimonds Ķirķis. Festivāls tika rīkots ar Izraēlas vēstniecības, Izraēlas ministru prezidenta administrācijas organizācijas “Nativ” un Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu. Festivālu apmeklēja Izraēlas vēstniece Latvijā Lironne Bar-Sadē.
Dmitry Danilov throughout the 2000s won the recognition of readers and experts as a prose writer, then he also got popularity as a dramatic author: he was recently recognized as the best plawright of 2017 by the leading Russian theater award “Golden Mask”. Nevertheless, Danilov confessed during his readings at the Riga club “Bolderaya” on May 12, to the greatest extent he has been busy with poetry in recent years, having published four collections of poems in five years.
The verses that sounded at the evening paradoxically combine a keen observation to a diverse everyday life with immediate reflection on the precedent texts. The good-natured contemplation of an Orthodox Buddhist provides Danilov with an absolute individuality of voice plasticity. In a subsequent conversation with the writers Vladimir Ermolaev and Anton Botev, another Danilov's paradox was pointed out: innovative literary practices coexist in his life with the consistent conservatism of the socio-political position. Summarizing the discussion, Danilov noted that for him Orthodoxy, rather than becoming an answer to the basic questions of being, is instrumental in unlocking the horizon of сommonplace thinking, in providing him with new contradictions and riddles.
Jaan Kaplinski's poetry collection “Wegener's Smile” (Literature Without Borders, 2017) was awarded tonight with the prize for the best Russian book of Estonian author; the book has shared the award with Elena Skulskaya's novel and Igor Kotiukh's prose poetry. The prize, established by Estonian Cultural Capital Foundation, started in 2001 and is awarded by the National Day of native languages.
Polina Barskova's poetry collection “Air alert” (Literature Without Borders, 2017) was awarded tonight with “Anthologia” poetry prize established by “Novy Mir” (New World) literary magazine; the decision was announced by the magazine's editor-in-chief Andrei Vasilevsky. The prize started in 2004, among its earlier laureats there are leading Russian poets Sergei Gandlevsky, Mariya Stepanova and others. “Novy Mir” magazine is published in Moscow since January 1925.
Stanislav Lvovsky's poetry collection “Poems from the book and other poems” (Literature Without Borders, 2017) was awarded tonight with the Andrei Bely Prize, as the prize's committee has announced on November 30 at Moscow International Bookfair “Non/Fiction” in Moscow. The oldest independent literary award in Russia, Andrei Bely Prize originated in 1978 in the circle of underground Leningrad (now St. Petersburg) authors many of whom had to become the founding fathers of the present Russian writing. Now the Prize is thought to be the most authoritative award for Russian poets, it is also given to prose writers, non-fiction authors, translators and curators. This year Lvovsky shared the honour with Viktor Pelevin (prose), Vadim Rudnev and Ilya Budraitskis (non-fiction), Vitaly Kalpidi and Gleb Morev (curating).
On September 28 Estonian poet Jaan Kaplinski presented his second collection of Russian poems Wegener's Smile, published with Literature without borders, in Tallinn Central Library. The author was introduced by the publisher Dmitry Kuzmin as well as by Estonian poet, translator and publisher Igor Kotjuh who had published the first Kaplinski's book of Russian poetry in 2014. Kuzmin underlined that Kaplinski as a Russian poet is a perfect example of permanent crossing the borders (between languages, national cultures and poetical traditions).
All the three participants of the event were reading Kaplinski's poems; in the meantime Kotjuh interviewed Kaplinski. Some topics for discussion met Kaplinski's and Kuzmin's vivid reaction: they talked in details about the poet's attitude towards Nature, about Eastern influence in his poetry, about political implications in some of the poems.
The new collection of Russian poems by Jaan Kaplinski, Wegener's Smile, published with Literature without borders, was presented on September 22 for the first time in St. Petersburg in Andrei Bely Centre. Kaplinski, the world-renowned Estonian poet, had switched to Russian about ten years ago, and this is his second originally Russian book of poems after several dozens of different books in Estonian. This collection also includes some self-translations and the poems translated from different languages into Russian (including Estonian folk songs, the works of the Portuguese Fernando Pessoa, the Swedish Gunnar Ekelöf and others).
Kaplinski told the audience about Russian poetry as the lasting source of his inspiration; in his teen years he started reading poetry from Mikhail Lermontov and Vladimir Mayakovsky while now the main figures for him are Vladislav Khodasevich and especially Georgy Ivanov. On the other hand, Kaplinski pointed out that he was influenced a lot with the classical Chinese poets whom he translated into Estonian and now into Russian. Then Kaplinski and the poet Elena Pestereva have read some poems and Kaplinski's self-translations from the recent collection as well as his translations from the Ancient Chinese poet Li Yu. Pestereva also recited some other Kaplinski's poems from his massive selected works going to be published in Moscow next year, including one of the poems he wrote in English (in her own translation).
2.-4. jūnijā Kaņepes Kultūras centrā notika festivāla “Dzeja bez robežām” dzejas lasījumi – skanēja dzejoļi latviešu, krievu un zviedru valodās – katrs dzejolis oriģinālā un atdzejojumā divās valodās. Latvijas, Krievijas un Zviedrijas poētisko tradīciju pārstāvēja tādi izcili meistari kā Jānis Rokpelnis, Ļevs Rubinšteins un Anna Jederlunda, kā arī jaunākas paaudzes spilgtākie pārstāvji. Pie festivāla autoru atdzejojumiem ir strādājuši vadošie dzejnieki-atdzejotāji no trim valstīm – kuru skaitā ir Kārlis Vērdiņš, Aljoša Prokopjevs, Larss Klebergs, Mikaels Ņudaļs. Par festivāla īpašu notikumu kļuva muzikāli-poētiskie priekšnesumi, kuros uzstājās tādi dzejnieki kā Sergejs Timofejevs, Natālija Azarova un Gaļina Rimbu - sadarbībā ar mūziķiem no Rīgas un Berlīnes.
Festivāla programma parādīja, cik daudz kopīga ir starp dažādu poētisko tradīciju pārstāvjiem – it īpaši manāma sasaukšanās starp jaunākas paaudzes autoriem: sociāli-kritiska pieeja, individuālais protests pret ikdienas ļaunumu, mūsdienu sabiedrības pamatu nolieguma deklarēšana apvienoja Annu Aksforsu un Naimu Šahbounu no Zviedrijas, Jeļenu Glazovu no Latvijas un Gaļinu Rimbu no Krievijas. Tajā pašā laikā uzmanība pie katra mirkļa metafiziskā satura, intonācijas nianses un melodiskās modulācijas ir aktuāli ne tikai vecākās paaudzes autoriem – Jederlundai, Rokpelnim un Azarovai, bet arī viņu tradīcijas turpinātājiem, starp kuriem vissiltāk tika pieņemts latviešu dzejnieks Artis Ostups.
Festivāla noslēgumā dzejnieki-dalībnieki slepenā balsojumā izvēlējās festivāla balvas uzvarētāju. 7 no 11 dzejniekiem nosauca par laureāti dzejnieci no Krievijas - Gaļinu Rimbu. Izteicot pateicību saviem kolēģiem, Rimbu pasvītroja, ka tikšanās ar autoriem no citām valstīm un dažādām rakstīšanas metodēm festivāla gaitā, priekš viņas kļuva ne tikai par poētisko, bet arī par politisko notikumu. Festivāla laureātei tika pasniegts balvas simboliskais veidols – Sabīnes Moores mākslas darbs; balvas materiālais nodrošinājums ir laureāta dzejas krājuma publicēšana latviešu un zviedru valodās.
Festivālu “Dzeja bez robežām” rīkoja biedrība “Literatūra bez robežām” (Literature without borders), Latvijas nekomerciālā organizācija, kas nopublicēja virkni poētisko krājumu krievu, latviešu un angļu valodās, kā arī piedāvā rezidences iespējas dzejniekiem un atdzejotājiem.
Festivāls tiek rīkots ar Zviedrijas Kultūras padomes, Zviedrijas akadēmijas un Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu.
6. maijā Bolderāja grāmatnīca Rīgā noturēja tikšanos ar ukraiņu dzejniekiem Bohdanu-Oļegu Horobčuku un Ellu Jevtušenko; notikumu atbalstīja Literatūra Bez Robežām. Dmitrijs Kuzmins iepazīstināja abus autorus kā svarīgas personības savās literārajās paaudzēs: 30 gadus vecais Horobčuks ir viens no ievērojamākajām personībām 2000šo gadu paaudzē, kamēr 20 gadus vecā Jevtušenko uzradās nesen kā daudzsološs jaunais talants.
Pārmaiņus, abi autori prezentēja savu pēdējā laika dzeju, pilnu ar fiziofilozofiskām ainām (kontrastā ar Gorobčuka ironiski urbanizēto pagājušās dekādes dzeju), Kuzmins veica lasījumus krievu valodas tulkojumā. Diskusijā ukraiņu viesi adresēja paaudžu atšķirību problēmas nacionālajā dzejā, pārskatīja ukraiņu literārās dzīves īpatnības, pārsvarā formētas pēc literārajiem festivāliem, un apsprieda strīdīgo tematu par krievu un ukraiņu valodu nozīmi pašu biogrāfijās un mūsdienu ukraiņu literārajā ainavā.
Labi zināmais krievu tīmekļa žurnāls Afisha Daily aicināja savai auditorijai izvēlēties visnozīmīgākās 2016. gada grāmatas. Žadana „Viss atkarīgs tikai no mums” finišēja kā otrā dzejas nominācijā (iegūstot 25% kopējo balsu), uzreiz pēc Fernandu Pesoas „Jūras odas” tulkojuma krievu valodā (ar 31% kopējo balsu). Starp citiem krievu lasītāju slavētiem autoriem, kuri piedalījās balsojumā, bija iekļauti Marsels Prusts, Umberto Eko un Hanja Janagihara.
3. oktobrī tā sauktā Euroclub tikšanās, debatējot krievu intelektuāļu sabiedrību Latvijā, bija veltīta Serhija Žadana apmeklējumam. Dmitrijs Kuzmins iepazīstināja Žadanu kā visspēcīgāku balsi nesenajā Ukraiņu literatūrā un attēloja viņu kā autoru, kurš gudri kombinē Romanticisma pašpasludināto atbildību par valsts un tās cilvēku likteni ar Postmodernisma izpratni par vērtību un ideālu relativitāti. Tad Eiroclub priekšsēdētājs Igors Vatoļins uzdeva autoram virkni jautājumu sākot ar viņa patreizējām izvēlēm lasīšanā līdz viņa viedoklim par Ukrainas politiskajiem apstākļiem. Žadans atbildēja detalizēti. Viņš aprakstīja īpašo valodas situāciju Austrumukrainā, kurā viņš bija dzimis un audzis, slavēja Harkovu, savas uzturēšanās pilsētu, kā Ukrainas studentu kopienas galvaspilsētu un noteica kā savu interešu lauku vispasaules dzejā visu robežās starp Bertoltu Brehtu un Paulu Cēlanu. Žadans un Kuzmins prezentēja arī „Viss atkarīgs tikai no mums”, Žadana dzejas izlasi krievu tulkojumā.
Nākamajā dienā Kaņepes Kultūras Centrā pūlis svinēja pirmo Žadana grāmatu latviešu valodā: viņa novele oriģināli dēvēta „Vorošilovgrada” (zem šī vārda Padomju Savienības laikā tika pazīta Ukrainas pilsēta Luhanska) ir tikko publicēta Jāņa Rozes apgādā, zem nosaukuma „Džezs pār Donbasu”. Sarunā ar izdevniecības direktori Renāti Punku, Žadans dalījās savās sajūtās par tulkoto literatūru kā visspēcīgāko ieroci vispusējai izpratnei starp dažādām valstīm. Autors un viņa tulks Māra Poļakova prezentēja noveles izvilkumus. Žadana dzeja tika arī citēta: autors lasīja ukraiņu valodā, Poļakova un Māris Salējs atstāstīja tulkojumus kurus veica Salējs un Jānis Elsbergs, kamēr Platons Buravickis asistēja lasījumiem ar improvizāciju uz klavierēm.
23. Ļvovas Internacionālais Grāmatu Gadatirgus un Literatūras Festivāls Literatūra Bez Robežām prezentēja divas atklāšanas grāmatas no to atdzejojumu sērijas.
17. septembrī Ļvovas pulvertornī lasītāji tikās ar Serhiju Žadanu, vienu no vislabāk zināmajiem ukraiņu dzejniekiem, un svinēja viņa dzejas izlases parādīšanos krievu valodas atdzejojumā ar nosaukumu „Viss atkarīgs tikai no mums”. Divi no deviņiem līdzdarbojošajiem tulkiem, Dmitrijs Kuzmins un Aleksejs Cvetkovs, lasīja savus tulkojumus (gan grāmatā iekļautos, gan arī nepublicētos), kamēr autors atbildēja uz katru no tiem ar oriģinālo dzeju. Lasījuma dalībnieki uzsvēra, ka autora krievu valodas izdevums ir kā kulturāls un politisks notikums patreizējā Krievu-Ukraiņu kara kontekstā.
18. septembrī Jevgēnijs Ostaševskis klubā Underground prezentēja savu dzejas kolekciju „Dīdžeja Spinozas dzīve un uzskati” (iepriekšējā naktī viņš lasīja lekciju par kodu maiņu un divvalodību dzejā). Lasot savu paša dzeju, Ostaševskis komentēja arī par multikulturālisma aizsākumu. Interesanti, ka vakara gaitā autors recitēja gan oriģinālo angļu valodas dzeju, gan Aleksandra Zapoļa atdzejojumus krievu valodā.
Maskavas izdevniecības projekts "ARGO-RISK" (АРГО-РИСК) jau vairāk nekā 20 gadus nodrošina Krievijas lasītājus ar dzejas jaunumiem, grāmatu sērijā "Ar tāliem vējiem. Mūsdienu aizrobežu dzejas bibliotēka". Sērijā šoreiz iznācis latviešu dzejnieka Krišjāņa Zeļģa dzejas krājums «Я такими глупостями больше не занимаюсь» ("Es ar tādām muļķībām vairs nenodarbojos",) rīdzinieka Aleksandra Zapoļa atdzejojumā. Izdevuma pamatā ir Zeļģa grāmatas "Visas tās lietas" (2010) un ''Zvēri'' (2016), kā arī krājumos neiekļautie darbi. Zeļģa krājums ir septītā grāmata sērijā. Sērijā tulkoti slavenu dzejnieku darbi no Francijas, Polijas, Serbijas, Ukrainas un Izraēlas. Grāmatas izdošanu atbalsta Latvijas Rakstnieku savienība un Kultūrkapitāla fonds.
Kompaktie un izsmalcinātie Zeļģa dzejoļi piedāvā labi atpazīstamu mūsdienu latviešu jaunieša dzīvi kā virkni absurdu notikumu, kurus apraksta nesatricināms un labu vēlošs vērotājs. Zapoļa tulkojums atveido dabisko oriģināla dzejoļu intonāciju, tajā pašā laikā saglabājot krievu lasītājam uztveramu vieglu akcentu (uz daudzskaitlīgo vārdu un nosaukumu rēķina, kas vairāk saprotami lasītājiem Latvijā). Prezentācijas laikā dzejoļi no jaunās grāmatas bija dzirdami gan latviešu, gan krievu valodā.
.jpg)
«Everything depends only on us», the book of selected poems of the leading Ukrainian author Serhiy Zhadan published in Latvia by Literature Without Borders, was presented on August 26 at Zverev Centre of Contemporary Art in Moscow. The gathering was propelled by Igor Sid, one of the contributing translators of the book, and moderated by its compiler and publisher Dmitry Kuzmin who has also submitted his translations of Zhadan's poem to the collection. Sid and Kuzmin had also cooperated in creating the first Russian edition of Zhadan's poetry back in 2003 when his «The History of Culture at the Beginning of the Century» translated by Sid appeared through Kuzmin's Moscow-based publishing project ARGO-RISK.
The reading commenced with explicitly political statements by Sid and Kuzmin: while Sid introduced the book as a symbol of possible peace and understanding between Russia adn Ukraine, Kuzmin insisted that it emerged as a part of the war, a small investment to anti-fascist resistance against Putin totalitarianism. He stressed then that there are three main trends carefully intertwined in the whole body of Zhadan's poetry: the ballades transfigured from its romantic origin (when it was a preferable genre of the cultural era of national revivals) to postmodern ambiguity, — love poems rooted into the concept of love as an adventure, beatniks-style, — engaged poetry, especially of present war time but also of the previous years and strikingly predictive. The emblematic examples of these three tendencies were recited by Kuzmin in his own translation. Igor Sid and Maria Galina also presented their translations of Zhadan's poems; other 7 translating contributors living rather far from Moscow (like in New York City or in Siberia) were also named, and a single translation by any of them was recited, in especially moving address Elena Marinicheva, the best known translator of Ukrainian prose, presented a war poem by Zhadan translated by Alexei Tsvetkov and claimed that this small lament for a refugee's destiny was crucial for self-realisation of many people both in Ukraine and Russia in the moment of the military outburst in mid-2014. Some poems of Zhadan were also read in Ukrainian by Sid and the poet Arkady Shtypel. The well-known poet and critic Danila Davydov also delivered a speech and pointed out that Zhadan is an extremely important figure as the one who will cross any borders and stitch up any breaks.
Ukrainian poet Vasyl Lozynsky on July 19 appeared in Bolderāja bookstore in Riga with the reading supported by Literaure Without Borders. Introducing the author, Dmitry Kuzmin pointed out rather special dispassionate tone and optical peculiarity of Lozynsky's poems most of which present passing, noninvolved glance at the historical moment of crucial importance that Ukraine undergoes now. Lozynsky has read the poems from his collections “Holiday after Debauchery” (2010) and “Another Country” (2016) in Ukrainian and also in English translation of Ostap Kin and Ali Kinsella. All the poems were also presented in Russian translation of Kuzmin and Fridrikh Chernyshov (the former read them all), and a few Latvian translations made by Māris Salējs were read by Artūrs Punte. The author voluntarily provided his poems with some comments to shape rather personal context behind their creation.
Lawrence Schimel, the American poet, writer, translator and publisher, read his poems on June 13 in the Latvian LGBT association “Mozaika”. Introducing him, the head of Literature Without Borders project Dmitry Kuzmin underlined Schimel's all-pervading attraction to contrasts and contradictions reconciled in hybrid forms and identities; Schimel himself spoke in details about his committing to intersectional approach: as a publisher he is eager to promote the voices of underrepresented minorities of different kind (seeing, for instance, a poetry collection of gay deaf author as both gay voice in the deaf community and deaf voice in the gay community), and as a poet he revives strictly formal and pretty archaic kinds of poetry, like sestina or limerick, to fill them with some sort of provocative contents.
Some poems were read from two collections of Schimel's poetry, “Fairy Tales for Writers” and “Deleted Names”. For several of them Kārlis Vērdiņš and Dmitry Kuzmin provided the translations into Latvian and Russian respectively. The audience observed a moment of silence in memory of victims of the mass shooting in Orlando.
On June 12 the bilingual English and Russian edition of Eugene Ostashevsky's poetry collection “The Life and Opinions of DJ Spinoza” was presented in Kaņepes Kultūras centrs. Ostashevsky was introduced as an exemplary border-crosser: he had left Russia in the age of ten to become an English-speaking author in the USA while still bearing multiform connections with the culture of his origin.
Ostashevsky demonstrated an extraordinary reciting artistry in declaiming, growling and singing his poetry; on the other hand, he provided the book as a whole and some poems in particular with elaborated comments including the general framework of Spinozian philosophy relevant for the whole concept of the book with its dual affirmative and ironical approach towards the rationalist worldview.
All the poems were echoed with their Russian translations recited by the translator, Alexander Zapol. Finishing the reading, Ostashevsky answered the questions posed by Russian journalist Grigory Nekhoroshev and American poet Lawrence Schimel; in particular he stressed the special function of rhyme in his poetry as a marker of linguistic absurd.
Eugene Ostashevsky interviewed by Latvian TV and Latvian web media (in Russian)
30. maijā Rīgā, klubā „Bolderāja” notika projekta Literature Without Borders rīkotā tikšanās ar ASV dzīvojošo krievu dzejnieci Poļinu Barskovu. Projekta vadītājs Dmitrijs Kuzmins pastāstīja, ka Barskova krievu poēzijā debitēja 1990-jos gados kā neparasti apdāvināta pusaudze, kura laika gaitā spēja radoši attīstīties par ievērojamu dzejnieci un profesionālām godalgām apbalvotu prozaiķi. Barskova nolasīja savus jaunākos, tostarp vēl nepublicētos tekstus, kuros savijās lirika un vēsturiskie motīvi (īpaši poēmā „Gaisa trauksme”, kur citētas vēstules no Staļina lēģeriem un Ļeņingradas blokādes). Rakstniece noskaitīja arī vienu dzejoli no sava pirmā dzejas krājuma, ko 1993. gadā izdeva Dmitrijs Kuzmins. Dažus Barskovas latviskojumus nolasīja atdzejotājs Einārs Pelšs.
16. maijā Rīgā Kaņepes Kultūras centrā, notika Eināra Pelša dzejas krājuma „Mīļākais tētis pasaulē” atvēršanas svētki. Tā ir pirmā mūsu apgādā izdotā latviešu grāmata.
Ievadvārdā galvenais redaktors Dmitrijs Kuzmins pastāstīja, ka Pelšs ir ne vien meistarīgs atdzejotājs, bet arī interesants, savdabīgs dzejnieks, kura konceptuālo tekstu jaunrade ir dziļi liriska. Dzejnieks Kārlis Vērdiņš skaidroja, ka Eināra Pelša marginālā pozīcija mūsdienu latviešu literatūrā ir apzināta izvēle, ar eksperimentāliem meklējumiem un spēles elementiem paplašinot latviešu dzejas robežas.
Pelšs lasīja savus tekstus un grāmatā iekļautos tulkojumus no krievu valodas — dzejoļus no mūsu apgādā nesen izdotā Igora Pomeranceva dzejas krājuma un izcilā mākslinieka Vasilija Kandinska dzejprozu.
Mūzikas pauzēs rokgrupa „MotoriuM” (Kaspars Vaļinieks – ģitāra, balss, Raivis Cauņa – basģitāra, Pēteris Deķis – bungas) nospēlēja dažas dziesmas; dzejnieki Guntis Kursišs (ģitāra) un Raimonds Kirķis (bungas) arī iepriecināja klausītājus ar savu muzikālo, jauko bonusu. Vēl viņi ( pasākumā dēvēti par duetu „Kaķi”) pamaiņus izteiksmīgi norunāja vienu Pelša gardzejoli. Sarīkojuma izskaņā, autoram izdalot dzejskrejlapas, klātesošie korī noskandināja vārsmojumu „Četri dzejnieki deklamē vienlaikus:”.
10. maijā Berlīnes mūzikas klubā „Ausland” lasītāji tika iepazīstināti ar nule izdoto Jevģēnija Ostaševska bilingvālo krievu-angļu grāmatu „Dīdžeja Spinozas dzīve un uzskati”. Pasākums tika rīkots diskusijas „Berlīnes literārās diasporas un multilingvisms” ietvaros, to vadīja Berlīnes Universitātes profesore Sjuzanna Franka. Amerikāņu dzejnieks Ostaševskis un vācu rakstniece Olga Grjaznova Padomju Savienību pameta bērnībā un tagad raksta savu jauno valstu valodās, saglabājot arī savu dzimto. Ostaševskis nolasīja dažus dzejoļus angļu oriģinālā un Aleksandra Zapoļa krievu atdzejojumus. Franka iepazīstināja ar Uļjanas Volfas vācu tulkojumiem. Grjaznova nolasīja fragmentu iz sava otrā romāna „Kādas laulības tiesiskā neskaidrība”. Abi autori stāstīja par savu saikni ar savām jau attālajām krievu saknēm. Dmitrijs Kuzmins, Ostaševska grāmatas izdevējs, apsveica autoru un atzīmēja krievu kultūras nozīmīgo ietekmi viņa savdabīgās eksperimentālās dzejas balss tapšanā.
27. martā Maskavā ar Noras Gaļ prēmiju (Премия Норы Галь) par labāko īsprozas tulkojumu, kas tiek pasniegta jau piekto sezonu, tika apbalvota Anna Bleiza (izdevniecības „ACT” nominācija) par Nīla Geimena miniatūru cikla „Pasaku kalendārs” tulkojumu.
Šosezon kopīgi ar projektu „Literatūra bez robežām” tika iedibināta veicināšanas balva jaunajiem tulkotājiem. Laureātam tiek apmaksātas ceļa izmaksas un apmešanās mūsu rezidencē, lai šeit viņš varētu pilnveidot savu tulkotāja māku un turpināt strādāt ar prēmijai nominēto darbu. Šo balvu saņēma 21 gadu vecā Aleksandra Samarina par Dona Delillo stāstu „Pusnakts pie Dostojevska”.
10. martā tika nosaukts prēmijas „Savdabība” ceturtās sezonas finālam nominēto grāmatu saraksts. Labāko skaitā, līdzās Maskavā un Sanktpēterburgā izdotajām Mihaila Aizenberga, Vladimira Aristova, Poļinas Barskovas, Sergeja Zavjalova un Leonīda Švaba grāmatām, ir arī Linoras Goraļikas dzejas krājums „Tad tā bij svilpīte”.
Prēmiju „Savdabība” 2013. gadā iedibināja vadošie krievu jaunās paaudzes kritiķī. Tā „izceļ dzejas grāmatas, kur dzeja tuvojas pētījumam”.
Pirmo mūsu apgādā vasarā izdoto dzejoļu krājumu 2016. gada 19 februārī Londonas klubā „Atvērtā Krievija”prezentēja tā autore Linora Goraļika (pirms tam notika grāmatas atvēršanas pasākumi Rīgā un Maskavā). Pēc priekšlasījuma rakstniece atbildēja uz klausītāju jautājumiem gan par savu radošo darbu, gan par sabiedriski politiskām norisēm. „Man ir kopības, „mēs” sajūta, kas ir nevis hierarhiska, bet horizontāla, brāļu un māsu attiecības ne vien radošajā plānā, bet arī dzīvē,” – runājot par savu literāro ģeneoloģiju, pauda autore.
2016. gada 31. janvārī dzejnieks Igors Pomerancevs Rīgā prezentēja apgādā „Literatūra bez robežām” izdoto grāmatu „Nāve šī vārda labākajā nozīmē”. ”Happy Art Museum” galerijā skanēja viņa dzejoļi, Einārs Pelšs nolasīja dažus atdzejojumus latviski. Pomerancevs pastāstīja par savām galvenajām nodarbēm – dzeju un radio (jau daudzus gadus viņš strādā radio „Brīvība”). Par to mijiedarbību tika runāts arī demonstrētajā ukraiņu režisores Lidijas Starodubcevas (viņa ir arī grāmatas māksliniece) filmā par Pomerancevu: 20 minūšu vizuālais stāsts ir veidots kā dialogs ar citiem dzejniekiem, kuru balsis kādreiz skanējušas radio ēterā.
2016. gada 14. janvārī „Literatūra bez robežām” organizēja savu pirmo publisko akciju – dzejas lasījumus arābu dzejnieka Ašrafa Fajeda atbalstam. Pasākumam galvenokārt bija informatīva nozīme – iespēja likt cilvēkiem runāt par konkrēto notikumu, kā arī iegūt plašāku priekšstatu par pasaulē notiekošo. Ašrafam ir 35 gadi un viņš ir bēglis no Palestīnas, kas tagad dzīvo Saūda Arābijā. Viņš nodarbojas ar vizuālās mākslas popularizēšanu pasaulē un jau kļuvis par vienu no vadošajiem mūsdienu mākslas atbalstītājiem rietumu pasaulē. Autora dzejas krājums “Iekšējas instrukcijas” (2008) kļuva par austrumu intelektuāļu iekšējās dzīves izteiksmīgu liecību, kas saistīta ar rietumu kultūras tradīcijām. Tomēr Arābijas tiesa uztvēra dzejas krājumu kā ateisma propagandu un necieņu pret musulmaņu ticību, tāpēc 2015. gadā 17. novembrī Fajedam tika piespiests nāvessods par novēršanos no islāma. Lasījumu organizators – tulkotājs, dzejnieks un izdevējs Dmitrijs Kuzmins – pastāstīja, ka galvenā pasākuma ideja ir apvienot autorus, kuriem nav vienaldzīga šī situācija. Dmitrijs īpaši akcentēja Latvijas piedalīšanās svarīgumu līdzīgas iniciatīvas realizēšanā. Šādi pasākumi ļauj izrādīt savu solidaritāti un saliedēt sabiedrību, teica Dmitrijs Kuzmins, piebilstot: “Tas viss, pirmkārt, ir par mums pašiem.” Šo ideju atbalstīja arī autori visā pasaulē – tostarp Nobela prēmijas laureāti literatūrā Herta Millere, Elfrīde Jelineka, Orhans Pamuks un Vole Sojinka, kā arī starptautiskās rakstnieku savienības PEN International prezidente Dženifera Klementa. Pasaulē Fajeda atbalstam tika sarīkots 121 literārais pasākums 43 valstīs.
Rīgas pasākums notika grāmatu veikalā Nice Place/Mansards, tajā piedalījās 11 autori. Ašrafa Fajeda darbu atdzejojumus lasīja Dmitrijs Kuzmins un Sergejs Timofejevs, skanēja arī Anastasijas Šipuļinas un Staņislava Ļvovska atdzejojumi. Kārlis Vērdiņš noskaitīja dažas latviešu klasiķa Kārļa Skalbes vārsmas, kurš 1911-1913 gadā 18 mēnešus, politiski apsūdzēts, pavadīja cietumā. Einārs Pelšs nolasīja Baltkrievijas krievu dzejnieka Dmitrija Stroceva un PSRS represēto dzejnieku Osipa Mandelštama un Nikolaja Gumiļova dzejoļus. Dmitrijs Kuzmins savukārt iepazīstināja ar baltkrievu dzejnieces Valžinas Mortas daiļradi. Arvis Viguls runāja savu Osipam Mandelštamam (kuram šogad tiek atzīmēta 125. dzimšanas diena) veltīto dzejoli. Toms Treibergs noskaitīja Česlava Miloša angliskotos poļu poēta Zbigņeva Herberta pantus. Skanēja Jeļenas Glazovas, Sergeja Timofejeva, Semjona Haņina, Edvīna Raupa, Toma Treiberga, Arvja Vigula, Eināra Pelša, Edgara Sondora dzeja. Jānis Rokpelnis nolasīja savu jaunībā sacerēto dzejoli krievu valodā un tā angliskoto versiju.
17. decembrī Maskavas grāmatnīcā „Pie Kentaura” Krievijas Valsts Humanitārās Universitātes Grāmatu kluba sarīkojumā tika prezentēta Grigorija Kružkova dzejas un atdzejas grāmata „Auksti-karsti”.
Vakara ievaddaļā grāmatu izdevušā apgāda „Literature Without Borders” galvenais redaktors Dmitrijs Kuzmins pastāstīja par jau izdotajām un gaidāmajām grāmatām. Grigorijs Kružkovs nolasīja dzejoļus un dažus savus atdzejojumus, pastāstot par dzejošanas un atdzejošanas prasmju tuvību. Vakara gaitā, klausītāju lūgts, autors nolasīja arī agrāk sacerētas vārsmas.
Vakaru vadīja dzejnieks un atdzejotājs Ļevs Oborins.
© Literature Without Borders (Latvija), 2016
