Рar programmu

Mūsu apgāda proritāte ir krievu, latviešu un angļu valodās rakstītie oriģināldarbi un tulkojumi.

Mūs īpaši saista mūsdienu dzeja un novatoriska īsproza. Tās ir nelielos metienos izdotas kompaktas grāmatas, kas galvenokārt tiek izplatītas Baltijas valstīs, Krievijā, Ukrainā un citās postpadomju valstīs.

Mūsu krievu sērija, turpinot žurnāla „Vozduh” tradīcijas, ataino krievu mūsdienu literatūru visā tās mākslinieciskajā daudzveidībā.

Izdodot tulkojumus, mūs īpaši saista darbi, kas saglabā savu nacionālo kultūru apvienotu ar spēcīgu autoru individualitāti.


Лист перед травой (Lapa zāles priekšā)

Сергiй Муштатов (Serhijs Muštātovs)

2024

Dzejoļu izlase. 1989–2023. — Ozolnieki : Literature Without Borders; New York : World Poetry Books, 2024. — 180 p. — (Ukrainas dzeja; 2. numurs).

Vāks: Не Два (А + Т ! (glezna), Oļegs Paščenko (dizains).

ISBN 978-9934-9177-6-9

Par autoru

Serhijs Muštātovs dzimis 1969. gadā Ļvivā, Ukrainā, un kopš tā laika tur dzīvo un strādā. Viņš ir publicējis savus dzejoļus krievu valodā (bet ukraiņu valodas spēcīgi ietekmētā) laikrakstos “Humanitārais fonds” (Гуманитарный фонд, Maskava) un “Listoks” (Листок, Kijeva), žurnālos “Ї”, “Konteksts” (Контекст), “Paradigma” (Парадигма), “Vozduhs” (Воздух), tīmekļa vietnēs “Čitomo” (Читомо), “Grjoza” (Грёза), “Artikuļācija” (Артикуляция) utt. Kopš 2014. gada viņš ir Ukrainas tiešsaistes izdevuma Soloneba dzejas redaktors. Kā mākslinieks ar pseidonīmu Tee Kho! viņš ir daudzu grafikas, fotogrāfijas, videomākslas un digitālās mākslas darbu autors, daļēji Polijas un Ukrainas radošā dueta _NeDva (A + T! ietvaros (kopā ar Tomašu Piežhalu).


У раны есть имя (Brūcei ir vārds)

Юрий Тарнавский (Jurijs Tarnavskis)

2024

Dzejas izlase. 1955–2022 / No ukraiņu valodas krievu valodā atdzejojis Dmitrijs Kuzmins. — Ozolnieki: Literatūra bez robežām; Ņujorka: World Poetry Books, 2024. - 328 lpp. — (Ukrainas dzeja; 1. numurs).

Vāks: Iļja Jakovļevs (glezna), Oļegs Paščenko (dizains), Jurijs Gordons (fonts).

ISBN 978-9934-9177-4-5

Par autoru

Jurijs Tarnavskis dzimis 1934. gadā Turkas pilsētā toreizējā Polijā (tagad Ukrainas Ļvovas apgabals). Kopš 1944. gada viņš dzīvoja Vācijā, kur eksternā absolvēja ukraiņu ģimnāziju Minhenē. 1952. gadā Tarnavskis pārcēlās uz ASV. Viņš absolvējis Ņūarkas Inženierzinātņu koledžu (tagad Ņūdžersijas Tehnoloģiju institūts, 2019. gadā Tarnavskis tika uzņemts tās Slavas zālē). Viņš ieguva doktora grādu teorētiskajā valodniecībā un no 1956. līdz 1992. gadam strādāja korporācijā IBM, kādu laiku vadīja lietišķās valodniecības nodaļu. No 1992. līdz 1996. gadam pasniedza ukraiņu literatūru Kolumbijas universitātē. 1958. gadā Tarnavskis nodibināja Ņujorkas ukraiņu dzejnieku grupu, 1959.–1971. gadā līdzrediģēja ukraiņu emigrācijas dzejas žurnālu “Novi Poezii”. Viņš ir izdevis 10 dzejas grāmatas un 10 prozas grāmatas ukraiņu un angļu valodā, kā arī dažas lugas un rakstus, tulkotas gan ukraiņu valodā (Samuels Bekets, Federiko Garsija Lorka), gan angļu valodā. Pašreizējais izdevums svin autora deviņdesmito jubileju. Tajā iekļauti dzejas un prozas dzejoļi no 1955. līdz 2022. gadam, kā arī poēma “Spalvotā sirds”.


Речь зеркал (Spoguļu runa)

2023

Ozolnieki : Literature Without Borders, 2023. – 204 lpp. – (Dzeja bez robežām).

Mākslinieks Pjotrs Kirjuša. Vāks: Oļegs Paščenko (dizains), Jevgeņijs Ņikitins & MidJourney (glezna).

ISBN 978-9934-9177-2-1

Dzejoļu krājums Oļega Jurjeva piemiņai.

Par autoru

Grāmatā piedalījās 36 krievu dzejnieki. Viņi viens otra darbus atdzejoja ikviens uz savu māksliniecisko valodu, tādējādi pētot savstarpējas sapratnes spējas un dialoga varbūtību starp dažādu radošo stratēģiju piekritējiem. Grāmata tika sagatavota publicēšanai 2022. gada sākumā.


No nāves glābējiņa un sendviču meistari

Efrata Mišorija (‏אפרת מישורי‏‎)

2022

Atdzejojis Einārs Pelšs. — Ozolnieki : Literature Without Borders, 2022. — 80 с. — (Dzeja bez robežām). — Ar paralēlo tekstu latviešu valodā.

Vāks: Oļegs Paščenko.

ISBN 978-9934-8867-9-9

Par autoru

Efrata Mišorija ir dzejniece no Izraēlas, dzimusi 1964. gadā Tibērijā, ieguvusi doktora grādu literatūrā, aizstāvot disertāciju par Telavivu kā „pārejas objektu” dzejnieka Avota Ješuruna daiļradē. Publicējusi septiņas dzejoļu grāmatas, starp kurām ir arī pasaku grāmata dzejā bērniem. 1997. gadā uzstājusies ar priekšnesumu vienam izpildītājam I am the Model of Poetry, kurā tika apvienota populāra mūzika un spoken word performance. 2001. gadā Efratai Mišorijai tika piešķirta Izraēlas Ministru prezidenta Literārā balva. 2009. gadā viņa bija Fulbraita stipendiāte, trīs mēnešus pavadīja Aiovas rakstnieku rezidencē. Pirmā viņas īsfilma – V – tapusi sadarbībā ar kinematogrāfisti Danu Goldbergu un 2014. gadā iekļauta Haifas Starptautiskā kinofestivāla konkursa programmā. Efrata Mišorija ir 2018. gada festivāla Dzeja bez robežām laureāte.


О тебе сквозь стекло (About you through the glass)

Валерий Леденёв (Valery Ledenev)

2021

Ozolnieki : Literature Without Borders, 2021. – 92 p. – (Poetry without borders).

Cover: Oleg Pashchenko (design), Yanina Boldyreva (picture).

ISBN 978-9934-8867-8-2

Par autoru

Valery Ledenev was born in 1985 and lives in Moscow. He has previously published two poetry collections in 2008 and 2019 as well as some translations of American poetry and many articles about contemporary art.


Неполное собрание строчек (Incomplete collection of lines)

Артём Верле (Artiom Verle)

2021

Ozolnieki : Literature Without Borders, 2021. – 88 p. – (Poetry without borders).

Cover: Oleg Pashchenko.

ISBN 978-9934-8867-7-5

Par autoru

Artiom Verle was born in 1979 and lives in Pskov. He authored two poetry collections in 2015 and 2020, one more book was published in 2019 in Ukrainian translation. His first book was awarded with “Moscow Count” Prize for inaugural collection (2015).


Страна (Zeme)

Анна Мария Альбиак (Anna Marija Aļbiāka)

2020

No franču valodas uz krievu valodu atdzejojis Kirils Korčagins. – Ozolnieki: Literatūra bez robežām, 2020. – 116 lpp. – (Dzeja bez robežām).

Vāks: Oļegs Paščenko (dizains). Tiek izmantota Annas Marijas Aļbiākas rakstāmmašīnas melnraksta lapa ar viņas labojumiem.

ISBN 978-9934-8867-5-1

Par autoru

Anna Marija Aļbiāka ir dzimusi 1937. gadā Sennazērā. Viņa ir izdevusi 12 grāmatas, kā arī Luisa Zukofska dzejas atdzejojumus. 60. gados viņa līdzrediģēja literāro žurnālu Siècle à mains. Viņa nomira 2012. gadā. Dzejoļu krājums “État” tika publicēts 1971. gadā.


Останься, брат (Paliec pāri, brāli)

Андрей Гришаев (Andrejs Grišājevs)

2020

Ozolnieki : Literature Without Borders, 2020. – 140 lpp. – (Dzeja bez robežām). – Krievu valodā.

Vāks: Oļegs Paščenko.

ISBN 978-9934-8867-6-8

Par autoru

Andrejs Grišājevs ir dzimis 1978. gadā Sanktpēterburgā un tagad dzīvo Maskavā. Viņš ir divu 2006. un 2014. gadā izdotu dzejas krājumu autors, Parabola balvas (2013) un žurnālu “Novijs Mirs” un “Znamja” balvu laureāts.


Устройство утренних московских улиц (Rīta Maskavas ielu iekārta)

Владимир Аристов (Vladimirs Aristovs)

2020

Ozolnieki : Literature Without Borders, 2020. – 112 pp. – (Dzeja bez robežām). – Krievu valodā.

Vāks: Oļegs Paščenko.

ISBN 978-9934-8867-4-4

Par autoru

Vladimirs Aristovs dzimis 1950. gadā un dzīvo Maskavā. Viņam ir publicētas divpadsmit dzejas grāmatas un arī divi romāni, raksti un esejas par dzeju. Andreja Belija balvas (2008) un “Starpība” (Različije) balvas (2016) laureāts.


Программные радиограммы (Programmatiskās radiogrammas)

Александр Беляков (Aleksandrs Beļakovs)

2020

Ozolnieki : Literature Without Borders, 2020. – 120 lpp. – (Dzeja bez robežām). – Krievu valodā.

Vāks: Oļegs Paščenko.

ISBN 978-9934-8867-3-7

Par autoru

Aleksandrs Beļakovs dzimis 1962.g. un dzīvo Jaroslavļā. Viņš publicēja 9 dzejas grāmatas un prozas miniatūru krājumu. Josifa Brodska Piemiņas Fonda stipendiāts (2012).


Лучшие компьютерные игры (Labākās datorspēles)

Янина Вишневская (Janīna Višņēvska)

2020

Ozolnieki : Literature Without Borders, 2019. – 72 lpp. – (Dzeja bez robežām). – Krievu valodā.

Vāks: Oļegs Paščenko.

ISBN 978-9934-8867-2-0

Par autoru

Janīna Višņēvska dzimusi 1970. gadā Kijevā, tagad dzīvo Maskavā. Viņa ir publicējusi divus dzejas krājumus, abus 2008. gadā, un vairākus stāstus.


Стихи, написанные на пляже (Pludmalē rakstītie dzejoļi)

Вадим Калинин (Vadims Kaļiņins)

2019

Ozolnieki : Literature Without Borders, 2019. – 48 pp. – (Dzeja bez robežām). – Krievu valodā.

Vāks: Oļegs Paščenko (design), Anžela Sizova (zīmējums).

ISBN 978-9934-8867-1-3

Par autoru

Vadims Kaļiņins dzimis 1973. gadā Maskavas reģionā un tagad dzīvo Taizemē. 1989. gadā viņš bija Jauno rakstnieku savienības “Babilona” līdzdibinātājs. Viņa pirmais dzejas krājums parādījās 2004. gadā, 2002. un 2010. gadā tika apkopotas stastu kolekcijas.


Чистая речь (Pure Speech)

Владимир Ермолаев (Vladimir Ermolayev)

2019

Ozolnieki : Literature Without Borders, 2019. – 80 pp. – (Poetry Without Borders). – In Russian.

Cover: Oleg Pashchenko (design), Aleksandr Ermolaev (picture).

ISBN 978-9934-8867-0-6

Par autoru

Vladimir Ermolaev was born in 1950 in Ivanovo, he Lives in Riga. He has published 4 poetry collections since 2013 and also appeared as a prose writer and poetry translator in the magazines and online editions. Ermolaev's poetry was short-listed for the Andrey Bely Prize (2011).


Экспедиция (Expedition)

Елена Михайлик (Elena Mikhailik)

2019

Ozolnieki : Literature Without Borders, 2019. – 112 pp. – (Poetry Without Borders). – In Russian.

Cover: Oleg Pashchenko (design and picture).

ISBN 978-9934-8708-8-0

Par autoru

Elena Mikhailik was born in 1970 in Odessa, Ukraine and lives now in Sydney, Australia. She was declared laureate at the First Australian Festival of Traditional and Experimental Literature Antipodes (2006). Mikhailik is the author of the poetry collection “Neither by Dream, nor by Cloud” (Ни сном, ни облаком; 2008) and the monograph “Illegal Comet. Varlam Shalamov: the experience of slow reading” (2018).


Всенощная зверь (Visnakts zvērene)

Линор Горалик (Linora Goraļika)

2019

Ozolnieki : Literature Without Borders, 2019. – 48 lpp. – (Dzeja bez robežām). – Krievu valodā.

Vāks: Oļegs Paščenko (dizains), Linora Goraļika (foto).

ISBN 978-9934-8708-8-0

Par autoru

Linora Goraļika dzimusi 1975.g. Dņepropetrovskā. Dzīvo Maskavā un Telavivā. Ir izdotas 20 viņas grāmatas, dzeja, romāni, pasakas, komiksi, ceļveži, interviju apkopojumi. Saņēmusi jaunatnes prēmiju „Triumfs”, prēmijas „Portāls” un „Vijolnieks uz jumta”.


Машенька (Mašeņka)

Василий Бородин (Vasiļijs Borodins)

2019

Ozolnieki : Literature Without Borders, 2019. – 52 lpp. – (Dzeja bez robežām). – Krievu valodā.

Vāks: Oļegs Paščenko (dizains), Poļina Andrukoviča (foto).

ISBN 978-9934-8708-7-3

Par autoru

Vassily Borodin was born in 1982 in Moscow. Graduated from Moscow Night Metallurgical Institute, worked as editor, proofreader, illustrator. Borodin's poetry is published since 2005 in magazines like “Vozdukh”, “Novyi Mir”, “Volga”, at the literary websites “Polutona”, “Novaya Kamera Khraneniya”, “TextOnly” etc. He authored 5 poetry collections and was awarded with Andrei Belyi Prize in 2015.


Мне не очень (Man ne visai)

Олег Пащенко (Oļegs Paščenko)

2018

Ozolnieki : Literature Without Borders, 2018. – 56 lpp. – (Dzeja bez robežām). – Krievu valodā.

Vāks: Oļegs Paščenko.

ISBN 978-9934-8708-6-6

Par autoru

Oleg Pashchenko was born in 1971 in Moscow and graduated from Moscow State University's faculty of Computational Mathematics and Cybernetics. He worked as a designer, headed Art. Lebedev Studio as its art-director from 2002 to 2010 and got some professional awards including the Bronze Lion from International Advertising Festival (2001). Now he teaches in HSE Art And Design School in Moscow. Among Pashchenko's works in book design there is “Poetry without borders” book series. His own poetry was previously collected in two books (2002, 2009).


Ветер по частям (Vējš pa daļām)

Андрей Черкасов (Andrejs Čerkasovs)

2018

Ozolnieki : Literature Without Borders, 2018. – 76 lpp. – (Dzeja bez robežām). – Krievu valodā.

Vāks: Oļegs Paščenko (dizains), Andrejs Čerkasovs (foto).

ISBN 978-9934-8708-2-8

Par autoru

Andrey Cherkasov was born in 1987 in Cheliabinsk and lives in Moscow since 2007, he is graduated from the Literature Institute. He has published two poetry collections (2012, 2014, the latter was shortlisted for Andrei Bely Prize) and two books of conceptual writing (2015, 2018), authored a number of art projects mingling the visual and the verbal. One of these projects, pioneering Russian blackout poetry, resulted with the current book.


Бледные господа с чашечкой кофе в руках (Bāli kungi ar kafijas tasītēm rokās)

Герта Мюллер (Herta Millere)

2018

No vācu valodas krieviskojis Boriss Šapiro. – Ozolnieki : Literature Without Borders, 2018. – 216 lpp. – (Dzeja bez robežām). – Vācu un krievu valodās.

Vāks: Oļegs Paščenko (sērijas dizains), Gļebs Simonovs (grāmatas dizains), Semuels Kravits (foto).

ISBN 978-9934-8708-5-9

Par autoru

Herta Müller was born in 1953 in Romania and graduated from the university in Timișoara. In 1987 she emigrated to Germany, lectured for a while in the universities of Kassel, Tübingen and Berlin. Since 1982 she has published 20 books of prose, 2 essay collections and 6 books of poetry (5 in German and 1 in Romanian). She is awarded with more than 35 prizes and awards including the Nobel prize in literature (2009).

Boris Schapiro was born in 1944, graduated from physics department of Moscow university. In 1975 he emigrated to Germany, worked in scientifical institutions of Regensburg and Reutlingen, since 1995 he lives in Berlin. He has published 5 poetry collections in Russian and two in German as well as translations from Friedrich Hölderlin, Paul Celan e. a.


Как даме жить в пучке волос (Kā matu saišķī kundze dzivo)

Герта Мюллер (Herta Millere)

2018

No vācu valodas krieviskojis Aļoša Prokopjevs. – Ozolnieki : Literature Without Borders, 2018. – 200 lpp. – (Dzeja bez robežām). – Vācu un krievu valodās.

Vāks: Oļegs Paščenko (sērijas dizains), Gļebs Simonovs (grāmatas dizains), Ričards Alborns (foto).

ISBN 978-9934-8708-4-2

Par autoru

Герта Мюллер (Herta Müller) родилась в 1953 году в Румынии, окончила университет в Тимишоаре. В 1987 г. эмигрировала в Германию, была приглашённым профессором в университетах Касселя, Тюбингена и Берлина. Начиная с 1982 года опубликовала 20 книг прозы, 2 сборника эссе и 6 книг стихов (пять на немецком языке и одну на румынском). Лауреат более чем 35 литературных премий, в том числе Нобелевской (2009).

Алёша Прокопьев родился в 1957 году в Чебоксарах, окончил отделение истории искусств Московского университета. Работал сторожем, затем преподавал в Литературном институте. Опубликовал три книги стихов и множество переводов, в том числе отдельные издания Рильке, Тракля, Грифиуса и Целана. Лауреат Премии Андрея Белого (2010).


Kosmiskais prospekts (Космический проспект)

Gaļina Rimbu (Галина Рымбу)

2018

No krievu valodas atdzejojuši Einārs Pelšs, Arvis Viguls, Dainis Deigelis. – Ozolnieki : Literature Without Borders, 2018. – 96 lpp. – (Dzeja bez robežām). – Krievu un latviešu valodās.

Vāks: Oļegs Paščenko (dizains), Andrejs Čerkasovs (foto).

ISBN 978-9934-8708-3-5

Par autoru

Gaļina Rimbu (Галина Рымбу) dzimusi 1990. gadā Omskā, Sibīrijā, absolvējusi Literatūras institūtu Maskavā un tagad dzīvo Sanktpēterburgā. 2010. gadā Ņižņijnovgorodā ieguva festivāla „Jaunais literāts” (Молодой литератор) galveno balvu dzejas nominācijā. 2014. gadā tika publicēta viņas pirmā dzejoļu grāmata „Apvērsuma pārbīdāmā robežtelpa” (Передвижное пространство переворота), dzejprozas krājums „Zemes laiks” (Время земли) tika izdots 2018. gadā Ukrainā; Rimbu dzejas grāmata „Baltmaize” (White Bread) nāca klajā arī angliski Ņujorkā. Dzejniece piedalījusies daudzos dzejas festivālos, viņa ir bijusi Krievijas jaunās dzejas nedēļas (2013) un Arkādija Dragomoščenko jauno dzejnieku prēmijas (no 2014. g.) koordinatore. 2017. gadā Rīgā trilingvālā festivāla “Dzeja bez robežām” dalībnieki Gaļinu Rimbu izvēlējās par festivāla laureāti.

Paralēli it kā naivajam situācijas fiksējumam tiek uzdoti provokatīvi jautājumi, risināti dialogi — runātājai ar sevi, kā arī ar lasītājiem, klausītājiem un pat tiem, kas ar Rimbu dzeju nekad nesaskarsies. Arī vienkāršāku paņēmienu gadījumos tā ir izglītota un zinoša cilvēka dzeja, kas ne vien reflektē par konkrētu pieredzējumu lokālā ainavā, bet arī apzinās problematizētās parādības, piemēram, konkrētā totalitārā režīma saistību ar visu pārējo pasauli.

Anna Auziņa (“Punktum”, 21.08.2018)

Ja lasītājs pamanīs līdzības ar stāvokli Latvijā tajā pašā laika posmā, tad Rimbu aptvertā pasaule iegūst vērienīgākus mērogus – tieši tik, cik ambiciozi plāni bija Padomju Savienībai attiecībā pret kosmosu. Te lasām spēcīgai literatūrai piemītošu īpašību – paradoksu, kurā risinājums no neizbēgamā stāvokļa ir meklējams pašā cēlonī. Pasaules neaptveramība ir vienīgais, kas saglabā cerību Rimbu rakstītajā. Kosmiskais prospekts ir ne vien kāda nenozīmīga iela starp rūpnīcu un blokmāju, bet arī kaut kā labāka apsolījums, par ko nākas sapņot un, ja nepieciešams, cīnīties.

Raimonds Ķirķis (“Satori”, 23.10.2018)


Четыре года времени (Četri laika gadi)

Мария Галина (Marija Gaļina)

2018

Ozolnieki : Literature Without Borders, 2018. – 56 lpp. – (Dzeja bez robežām). – Krievu valodā.

Vāks: Oļegs Paščenko (dizains), Marija Gaļina (foto), māsas Feļdmanes (ielu māksla).

ISBN 978-9934-8708-1-1

Par autoru

Maria Galina was born in 1958 in Tver (then Kalinin), lived in Kyiv and Odessa and in 1995 settled in Moscow. First published her poems in 1990. She authored 6 books of poetry, 15 volumes of prose, several non-fiction books, many critical articles; she also translates contemporary poetry and sci-fi prose from English and Ukrainian. Galina was awarded with Anthologia and “Moskovsky schet” prizes (both in 2006) for poetry and many awards for sci-fi works.


Человек без книги (Cilvēks bez grāmatas)

Дэвид Шапиро (Deivids Šapiro)

2017

No angļu valodas krieviskojusi Gaļi-Dana Zingera. – Ozolnieki : Literature Without Borders, 2017. – 64 lpp. – (Dzeja bez robežām).

Vāks: Oļegs Paščenko (dizains), Gaļi-Dana Zingera (foto).

ISBN 978-9934-8568-9-1

Par autoru

David Shapiro was born in Newark, NJ in 1947 and lives in New York City. He has published 11 poetry collections, the monographs about John Ashbery, Jasper Johns, Piet Mondriaan, and also some translations of poetry from Spanish. Shapiro received a Gotham Book Mart Avant-Garde Poetry Award (1962), Morton Dauwen Zabel Award from the American Academy and Institute of Arts and Letters etc.

Gali-Dana Zinger (Singer) is a poet and translator born in 1962 in St. Petersburg and based since 1988 in Israel. Her poetry in Hebrew is published in three collections and was awarded with Prime Minister's Prize in 2004, her translations from Russian into Hebrew include works of Alexander Vvedensky, Joseph Brodsky, Dmitry A. Prigov and others. In Russian Zinger has published 7 collections of poetry, she has also translated the poems of several contemporary Israeli and American authors into Russian. Since early 1990-ies she co-edited several literary magazines in Russian, together with her husband Nekoda Singer.


Улыбка Вегенера (Vegenera smaids)

Ян Каплинский (Jāns Kaplinskis)

2017

Ozolnieki : Literature Without Borders, 2017. – 72 lpp. – (Dzeja bez robežām). – Krievu valodā.

Vāks: Oļegs Paščenko (dizains), Jāns Kaplinskis (foto).

ISBN 978-9934-8708-0-4

Par autoru

Jaan Kaplinski was born in 1941 in Tartu, Estonia. Since 1965 he authored 17 poetry collections, 9 books of prose, 7 volumes of articles, 7 books for children, numerous translations – all of this in Estonian. In 2014 Kaplinski published his first book of poems originally composed in Russian; the book was awarded with the Russian prize. The poet is also decorated with many awards including European Prize for Literature (2016).


Воздушная тревога (Gaisa trauksme)

Полина Барскова (Poļina Barskova)

2017

Ozolnieki : Literature Without Borders, 2017. – 64 lpp. – (Dzeja bez robežām). – Krievu valodā.

Vāks: Oļegs Paščenko (dizains), Ostaps Kiņs (foto).

ISBN 978-9934-8568-8-4

Par autoru

Poļina Barskova was born in 1976 in Leningrad and lives in the United States of America since 1999, currently residing in Amherst. She authored 9 books of poetry and the collection of short prose awarded with Andrei Bely Prize in 2015; she also translates contemporary poetry from English and Ukrainian. Barskova has won the first and only All-Soviet Young Poets' Competition in 1991 and “Tenyota” competition for Russian literature in the Net in 1998, she was also awarded with Moscow en route (“Moskva–tranzit”) prize in 2005.


Стихи из книги и другие стихи (Dzejoļi no grāmatas un citi dzejoļi)

Станислав Львовский (Staņislavs Ļvovskis)

2017

Ozolnieki : Literature Without Borders, 2017. – 192 lpp. – (Dzeja bez robežām). – Krievu valodā

Vāks: Oļegs Paščenko (dizains), Nadja Sveir (foto).

ISBN 978-9934-8568-7-7

Par autoru

Stanislav Lvovsky was born in 1972 in Moscow and now lives in Oxford, UK pursuing his PhD in history. He has published 4 poetry collections, 3 books of prose, a novel (in collaboration with L. Goralik), some translations of contemporary poetry (including the poems by Ch. Bukowski and L. Cohen). He was awarded with “Moscow Count” Prize for young poets (2003) and Evgeny Turenko Prize for impact on the younger poetic generation (2016).


Смерть смотреть (Nāvi novērot)

Игорь Булатовский (Igors Bulatovskis)

2016

Ozolnieki : Literature Without Borders, 2016. – 96 lpp. – (Dzeja bez robežām). – Krievu valodā

Vāks: Oļegs Paščenko (dizains).

ISBN 978-9934-8568-6-0

Par autoru

Igor Bulatovsky was born in 1971 in Leningrad, graduated from the history department of local university and now lives there working at Ivan Limbakh Publishers. He has earned significant reputation as a translator of Paul Verlaine's poems and interwar Yiddish authors. His own poetry was remunerated with Hubert Burda Prize for young Eastern European poets (2005). This book is Bulatovsky's 8th collection since 1995.


Всё зависит только от нас (Viss ir atkarīgs tikai no mums)

Сергей Жадан (Sergejs Žadans)

2016

No ukraiņu val. atdz. P. Barskova, I. Belovs, S. Beļskis, A. Cvetkovs, M. Gaļina, B. Hersonskis, D. Kuzmins, A. Ščetnikovs, I. Sids. – Ozolnieki : Literature Without Borders, 2016. – 128 lpp. – (Dzeja bez robežām). – Krievu valodā

Vāks: Oļegs Paščenko (dizains un foto).

ISBN 978-9934-8568-4-6

Par autoru

Serhiy Zhadan (Сергій Жадан) was born in 1974 in Luhansk Oblast of Ukraine, graduated fron Kharkiv University and got his PhD there with the thesis on the key figure in Ukrainian avantguarde poetry of early XXth century Mykhaylo Semenko. Zhadan has published about 30 books of poetry and prose in Ukrainian, as well as translations from Paul Celan, Czesław Miłosz, Charles Bukowski, contemporary Russian and German authors. He has also issued several albums of his poems performed together with a rock band. Zhadan was awarded with many national and international literary awards including “Angelus” prize for the best book of Central Europe (2015).


Взмах и взмах (Vēziens un vēziens)

Гали-Дана Зингер (Gaļi-Dana Zingera)

2016

Ozolnieki : Literature Without Borders, 2016. – 56 lpp. – (Dzeja bez robežām). – Krievu valodā

Vāks: Oļegs Paščenko (dizains), Gaļi-Dana Zingera (foto).

ISBN 978-9934-8568-5-3

Par autoru

Gali-Dana Zinger (Singer) is a poet and translator born in 1962 in St. Petersburg and based since 1988 in Israel. Her poetry in Hebrew is published in three collections and was awarded with Prime Minister's Prize in 2004, her translations from Russian into Hebrew include works of Alexander Vvedensky, Joseph Brodsky, Dmitry A. Prigov and others. Zinger also has translated the poems of some contemporary Israeli and American authors into Russian. Since early 1990-ies she co-edited several literary magazines in Russian, together with her husband Nekoda Singer. This book is the 7th collection of Zinger's Russian poetry.


Mīļākais tētis pasaulē

Einārs Pelšs

2016

Ozolnieki : Literature Without Borders, 2016. – 72 lpp. – (Dzeja bez robežām). – Latviešu valodā.

Nosaukums un vāka zīmējums: Kristiāns Pelšs.

ISBN 978-9934-8568-2-2

Par autoru

Einārs Pelšs dzimis 1960. g. Preiļos. Beidzis Burjatijas Pedagoģiskā institūta Krievu valodas un literatūras nodaļu (1987), tajā pašā gadā publicēja savu pirmo dzejoļu krājumu "Maija", 2012. gadā izdeva dzejas grāmatas „S” un „IN VISI BLE”. Atdzejojis no krievu valodas Igora Severjaņina, Nikolaja Gumiļova, Mihaila Kuzmina, Igora Pomeranceva, Andreja Sen-Seņkova, Linoras Goraļikas dzejoļus.

Brīžiem dulla un asprātīga, brīžiem mulsinoša eksperimentēšana joprojām ir Pelša dzejas firmas zīme. Tikko izdotajā ceturtajā krājumā šis process ir nesis augļus, tāpēc tā uzlūkojama par savdabīgu un svaigu balsi mūsdienu latviešu dzejā – tas ir krājums, kurā gandrīz nevienu dzejoli nav iespējams mērīt ar tradicionālajām dzejas mērauklām.

Kārlis Vērdiņš (Diena, 25.05.2016)

Krājums ir pārsteidzošs — pārbagāts... satriecoši laikmetīgi.

Ilva Skulte (Punctum, 14.06.2016)

Grūti ielīst autora galvā, tomēr ir patīkami iedomāties, ka daļu no saviem neparastākajiem dzejoļiem Pelšs ir radījis tieši tā — aizmirstot, kas ir dzeja.

Artis Ostups (Satori, 18.08.2016)

... ar šo krājumu saistāms tāds kā lūzumpunkts latviešu dzejā... Pelšs kā īsts "neoriģinālais ģēnijs" piekopa teksta savādošanu, parādot ierastas valodas vienības neierastos kontekstos un piesavinoties kontekstu kā tādu, kas ne tikai atklāja "nedzejiskās" zīmēs latento "dzejisko" lādiņu, bet arī skaļāk par jebkuru līdzšinējo latviešu dzejas eksperimentu problematizēja valodas reprezentatīvo funkciju.

Ivars Šteinbergs (Satori, 11.03.2019)


Жизнь и мнения диджея Спинозы (Dīdžeja Spinozas dzīve un uzskati)

Евгений Осташевский (Jevgeņijs Ostaševskis)

2016

No angļu valodas krieviskojis Aleksandrs Zapoļs. – Ozolnieki : Literature Without Borders, 2016. – 104 lpp. – (Dzeja bez robežām). – Angļu un krievu valodās.

Vāks: Oļegs Paščenko (dizains), Jevģēnijs un Anna Timermaņi (fotomontāža).

ISBN 978-9934-8568-3-9

Par autoru

Jevgeņijs Ostaševskis (Eugene Ostashevsky) ir dzimis Ļeņingradā 1968. gadā, no 1979 g. dzīvo ASV. Stenfordas Universitātē izstrādāja un aizstāvēja disertāciju, kas iztirzāja nulles jēdzienu literatūrā un Renesances kultūrā, strādā par pasniedzēju Ņujorkā un Berlīnē. Publicējis angļu valodā grāmatas Iterature (2005), The life and opinions of DJ Spinoza (2008), Enter Morris Imposternak Pursued by Ironies (2010), angliski atdzejojis Aleksandra Vedenska, Daniila Harmsa, Dmitrija Golinko dzejoļus.

Aleksandrs Zapoļs dzimis 1970. gadā, dzīvo Latvijā. Studējis krievu filoloģiju Tartū un Rīgā. Viens no tekstgrupas „Orbīta” dibinātājiem. Publicējis daudzus mūsdienu latviešu dzejas atdzejojumus krieviski, tostarp, Kārļa Vērdiņa „Titrus” (2003), Marta Pujāta „Divzvaigžņu baznīcas” (2005), krājumu „Par mums” (2009). Sastādījis antoloģiju „Latviešu/ krievu dzeja (2011).


Холодно-горячо (Auksti-karsti)

Григорий Кружков (Grigorijs Kružkovs)

2015

Ozolnieki : Literature Without Borders, 2015. – 72 lpp. – (Dzeja bez robežām). – Krievu valodā

Vāks: Oļegs Paščenko (dizains), Grigorijs Kružkovs (foto).

ISBN 978-9934-8568-1-5

Par autoru

Grigorijs Kružkovs dzimis 1945. gadā. Absolvējis Tomskas universitātes fizikas fakultāti, Kolumbijas Universitātē aizstāvētās disertācija temats bija V.B.Jeitsa dzeja. 7 dzejas grāmatu autors, daudz tulkojis (Šekspīrs, Donns, Kītss, Dikinsone, Jeitss, Frosts, Stīvenss utt.), izdoti 5 rakstu krājumi par dzeju un tulkojumiem. Krievijas Valsts prēmijas (2003) un daudzu citu prēmiju laureāts, Dublinas Triniti koledžas goda doktors.


Смерть в лучшем смысле этого слова (Nāve vārda labākajā nozīmē)

Игорь Померанцев (Igors Pomerancevs)

2015

Ozolnieki : Literature Without Borders, 2015. – 72 lpp. – (Dzeja bez robežām). – Krievu valodā.

Vāks: Oļegs Paščenko (dizains), Milena Findeis (foto). Grafika grāmatā: Lidija Starodubceva.

ISBN 978-9934-8568-0-8

Par autoru

Igors Pomerancevs dzimis 1948.g. Saratovā. Audzis Černovcos, no Padomju Savienības emigrēja 1978.gadā, dzīvo Londonā un Prāgā. No 1987.g. radio «Liberty» programmu redaktors un vadītājs. 15 dzejas un īsprozas grāmatu autors, sacer radiolugas. Vjazemska prēmijas laureāts (1996).


Так это был гудочек (Tad tā bija svilpīte)

Линор Горалик (Linora Goraļika)

2015

Ozolnieki : Literature Without Borders, 2015. – 64 lpp. – (Dzeja bez robežām). – Krievu valodā.

Vāks: Oļegs Paščenko (dizains), Dmitrijs Sumins (foto).

ISBN 978-9934-14-555-1

Par autoru

Linora Goraļika dzimusi 1975.g. Dņepropetrovskā. Dzīvo Maskavā un Telavivā. Ir izdotas 20 viņas grāmatas, dzeja, romāni, pasakas, komiksi, ceļveži, interviju apkopojumi. Saņēmusi jaunatnes prēmiju „Triumfs”, prēmijas „Portāls” un „Vijolnieks uz jumta”.


Лист перед травой (Lapa zāles priekšā)

Сергiй Муштатов (Serhijs Muštātovs)

2024

Dzejoļu izlase. 1989–2023. — Ozolnieki : Literature Without Borders; New York : World Poetry Books, 2024. — 180 p. — (Ukrainas dzeja; 2. numurs).

Vāks: Не Два (А + Т ! (glezna), Oļegs Paščenko (dizains).

ISBN 978-9934-9177-6-9

Par autoru

Serhijs Muštātovs dzimis 1969. gadā Ļvivā, Ukrainā, un kopš tā laika tur dzīvo un strādā. Viņš ir publicējis savus dzejoļus krievu valodā (bet ukraiņu valodas spēcīgi ietekmētā) laikrakstos “Humanitārais fonds” (Гуманитарный фонд, Maskava) un “Listoks” (Листок, Kijeva), žurnālos “Ї”, “Konteksts” (Контекст), “Paradigma” (Парадигма), “Vozduhs” (Воздух), tīmekļa vietnēs “Čitomo” (Читомо), “Grjoza” (Грёза), “Artikuļācija” (Артикуляция) utt. Kopš 2014. gada viņš ir Ukrainas tiešsaistes izdevuma Soloneba dzejas redaktors. Kā mākslinieks ar pseidonīmu Tee Kho! viņš ir daudzu grafikas, fotogrāfijas, videomākslas un digitālās mākslas darbu autors, daļēji Polijas un Ukrainas radošā dueta _NeDva (A + T! ietvaros (kopā ar Tomašu Piežhalu).


Речь зеркал (Spoguļu runa)

2023

Ozolnieki : Literature Without Borders, 2023. – 204 lpp. – (Dzeja bez robežām).

Mākslinieks Pjotrs Kirjuša. Vāks: Oļegs Paščenko (dizains), Jevgeņijs Ņikitins & MidJourney (glezna).

ISBN 978-9934-9177-2-1

Dzejoļu krājums Oļega Jurjeva piemiņai.

Par autoru

Grāmatā piedalījās 36 krievu dzejnieki. Viņi viens otra darbus atdzejoja ikviens uz savu māksliniecisko valodu, tādējādi pētot savstarpējas sapratnes spējas un dialoga varbūtību starp dažādu radošo stratēģiju piekritējiem. Grāmata tika sagatavota publicēšanai 2022. gada sākumā.


О тебе сквозь стекло (About you through the glass)

Валерий Леденёв (Valery Ledenev)

2021

Ozolnieki : Literature Without Borders, 2021. – 92 p. – (Poetry without borders).

Cover: Oleg Pashchenko (design), Yanina Boldyreva (picture).

ISBN 978-9934-8867-8-2

Par autoru

Valery Ledenev was born in 1985 and lives in Moscow. He has previously published two poetry collections in 2008 and 2019 as well as some translations of American poetry and many articles about contemporary art.


Неполное собрание строчек (Incomplete collection of lines)

Артём Верле (Artiom Verle)

2021

Ozolnieki : Literature Without Borders, 2021. – 88 p. – (Poetry without borders).

Cover: Oleg Pashchenko.

ISBN 978-9934-8867-7-5

Par autoru

Artiom Verle was born in 1979 and lives in Pskov. He authored two poetry collections in 2015 and 2020, one more book was published in 2019 in Ukrainian translation. His first book was awarded with “Moscow Count” Prize for inaugural collection (2015).


Останься, брат (Paliec pāri, brāli)

Андрей Гришаев (Andrejs Grišājevs)

2020

Ozolnieki : Literature Without Borders, 2020. – 140 lpp. – (Dzeja bez robežām). – Krievu valodā.

Vāks: Oļegs Paščenko.

ISBN 978-9934-8867-6-8

Par autoru

Andrejs Grišājevs ir dzimis 1978. gadā Sanktpēterburgā un tagad dzīvo Maskavā. Viņš ir divu 2006. un 2014. gadā izdotu dzejas krājumu autors, Parabola balvas (2013) un žurnālu “Novijs Mirs” un “Znamja” balvu laureāts.


Устройство утренних московских улиц (Rīta Maskavas ielu iekārta)

Владимир Аристов (Vladimirs Aristovs)

2020

Ozolnieki : Literature Without Borders, 2020. – 112 pp. – (Dzeja bez robežām). – Krievu valodā.

Vāks: Oļegs Paščenko.

ISBN 978-9934-8867-4-4

Par autoru

Vladimirs Aristovs dzimis 1950. gadā un dzīvo Maskavā. Viņam ir publicētas divpadsmit dzejas grāmatas un arī divi romāni, raksti un esejas par dzeju. Andreja Belija balvas (2008) un “Starpība” (Različije) balvas (2016) laureāts.


Программные радиограммы (Programmatiskās radiogrammas)

Александр Беляков (Aleksandrs Beļakovs)

2020

Ozolnieki : Literature Without Borders, 2020. – 120 lpp. – (Dzeja bez robežām). – Krievu valodā.

Vāks: Oļegs Paščenko.

ISBN 978-9934-8867-3-7

Par autoru

Aleksandrs Beļakovs dzimis 1962.g. un dzīvo Jaroslavļā. Viņš publicēja 9 dzejas grāmatas un prozas miniatūru krājumu. Josifa Brodska Piemiņas Fonda stipendiāts (2012).


Лучшие компьютерные игры (Labākās datorspēles)

Янина Вишневская (Janīna Višņēvska)

2020

Ozolnieki : Literature Without Borders, 2019. – 72 lpp. – (Dzeja bez robežām). – Krievu valodā.

Vāks: Oļegs Paščenko.

ISBN 978-9934-8867-2-0

Par autoru

Janīna Višņēvska dzimusi 1970. gadā Kijevā, tagad dzīvo Maskavā. Viņa ir publicējusi divus dzejas krājumus, abus 2008. gadā, un vairākus stāstus.


Стихи, написанные на пляже (Pludmalē rakstītie dzejoļi)

Вадим Калинин (Vadims Kaļiņins)

2019

Ozolnieki : Literature Without Borders, 2019. – 48 pp. – (Dzeja bez robežām). – Krievu valodā.

Vāks: Oļegs Paščenko (design), Anžela Sizova (zīmējums).

ISBN 978-9934-8867-1-3

Par autoru

Vadims Kaļiņins dzimis 1973. gadā Maskavas reģionā un tagad dzīvo Taizemē. 1989. gadā viņš bija Jauno rakstnieku savienības “Babilona” līdzdibinātājs. Viņa pirmais dzejas krājums parādījās 2004. gadā, 2002. un 2010. gadā tika apkopotas stastu kolekcijas.


Чистая речь (Pure Speech)

Владимир Ермолаев (Vladimir Ermolayev)

2019

Ozolnieki : Literature Without Borders, 2019. – 80 pp. – (Poetry Without Borders). – In Russian.

Cover: Oleg Pashchenko (design), Aleksandr Ermolaev (picture).

ISBN 978-9934-8867-0-6

Par autoru

Vladimir Ermolaev was born in 1950 in Ivanovo, he Lives in Riga. He has published 4 poetry collections since 2013 and also appeared as a prose writer and poetry translator in the magazines and online editions. Ermolaev's poetry was short-listed for the Andrey Bely Prize (2011).


Экспедиция (Expedition)

Елена Михайлик (Elena Mikhailik)

2019

Ozolnieki : Literature Without Borders, 2019. – 112 pp. – (Poetry Without Borders). – In Russian.

Cover: Oleg Pashchenko (design and picture).

ISBN 978-9934-8708-8-0

Par autoru

Elena Mikhailik was born in 1970 in Odessa, Ukraine and lives now in Sydney, Australia. She was declared laureate at the First Australian Festival of Traditional and Experimental Literature Antipodes (2006). Mikhailik is the author of the poetry collection “Neither by Dream, nor by Cloud” (Ни сном, ни облаком; 2008) and the monograph “Illegal Comet. Varlam Shalamov: the experience of slow reading” (2018).


Всенощная зверь (Visnakts zvērene)

Линор Горалик (Linora Goraļika)

2019

Ozolnieki : Literature Without Borders, 2019. – 48 lpp. – (Dzeja bez robežām). – Krievu valodā.

Vāks: Oļegs Paščenko (dizains), Linora Goraļika (foto).

ISBN 978-9934-8708-8-0

Par autoru

Linora Goraļika dzimusi 1975.g. Dņepropetrovskā. Dzīvo Maskavā un Telavivā. Ir izdotas 20 viņas grāmatas, dzeja, romāni, pasakas, komiksi, ceļveži, interviju apkopojumi. Saņēmusi jaunatnes prēmiju „Triumfs”, prēmijas „Portāls” un „Vijolnieks uz jumta”.


Машенька (Mašeņka)

Василий Бородин (Vasiļijs Borodins)

2019

Ozolnieki : Literature Without Borders, 2019. – 52 lpp. – (Dzeja bez robežām). – Krievu valodā.

Vāks: Oļegs Paščenko (dizains), Poļina Andrukoviča (foto).

ISBN 978-9934-8708-7-3

Par autoru

Vassily Borodin was born in 1982 in Moscow. Graduated from Moscow Night Metallurgical Institute, worked as editor, proofreader, illustrator. Borodin's poetry is published since 2005 in magazines like “Vozdukh”, “Novyi Mir”, “Volga”, at the literary websites “Polutona”, “Novaya Kamera Khraneniya”, “TextOnly” etc. He authored 5 poetry collections and was awarded with Andrei Belyi Prize in 2015.


Мне не очень (Man ne visai)

Олег Пащенко (Oļegs Paščenko)

2018

Ozolnieki : Literature Without Borders, 2018. – 56 lpp. – (Dzeja bez robežām). – Krievu valodā.

Vāks: Oļegs Paščenko.

ISBN 978-9934-8708-6-6

Par autoru

Oleg Pashchenko was born in 1971 in Moscow and graduated from Moscow State University's faculty of Computational Mathematics and Cybernetics. He worked as a designer, headed Art. Lebedev Studio as its art-director from 2002 to 2010 and got some professional awards including the Bronze Lion from International Advertising Festival (2001). Now he teaches in HSE Art And Design School in Moscow. Among Pashchenko's works in book design there is “Poetry without borders” book series. His own poetry was previously collected in two books (2002, 2009).


Ветер по частям (Vējš pa daļām)

Андрей Черкасов (Andrejs Čerkasovs)

2018

Ozolnieki : Literature Without Borders, 2018. – 76 lpp. – (Dzeja bez robežām). – Krievu valodā.

Vāks: Oļegs Paščenko (dizains), Andrejs Čerkasovs (foto).

ISBN 978-9934-8708-2-8

Par autoru

Andrey Cherkasov was born in 1987 in Cheliabinsk and lives in Moscow since 2007, he is graduated from the Literature Institute. He has published two poetry collections (2012, 2014, the latter was shortlisted for Andrei Bely Prize) and two books of conceptual writing (2015, 2018), authored a number of art projects mingling the visual and the verbal. One of these projects, pioneering Russian blackout poetry, resulted with the current book.


Четыре года времени (Četri laika gadi)

Мария Галина (Marija Gaļina)

2018

Ozolnieki : Literature Without Borders, 2018. – 56 lpp. – (Dzeja bez robežām). – Krievu valodā.

Vāks: Oļegs Paščenko (dizains), Marija Gaļina (foto), māsas Feļdmanes (ielu māksla).

ISBN 978-9934-8708-1-1

Par autoru

Maria Galina was born in 1958 in Tver (then Kalinin), lived in Kyiv and Odessa and in 1995 settled in Moscow. First published her poems in 1990. She authored 6 books of poetry, 15 volumes of prose, several non-fiction books, many critical articles; she also translates contemporary poetry and sci-fi prose from English and Ukrainian. Galina was awarded with Anthologia and “Moskovsky schet” prizes (both in 2006) for poetry and many awards for sci-fi works.


Улыбка Вегенера (Vegenera smaids)

Ян Каплинский (Jāns Kaplinskis)

2017

Ozolnieki : Literature Without Borders, 2017. – 72 lpp. – (Dzeja bez robežām). – Krievu valodā.

Vāks: Oļegs Paščenko (dizains), Jāns Kaplinskis (foto).

ISBN 978-9934-8708-0-4

Par autoru

Jaan Kaplinski was born in 1941 in Tartu, Estonia. Since 1965 he authored 17 poetry collections, 9 books of prose, 7 volumes of articles, 7 books for children, numerous translations – all of this in Estonian. In 2014 Kaplinski published his first book of poems originally composed in Russian; the book was awarded with the Russian prize. The poet is also decorated with many awards including European Prize for Literature (2016).


Воздушная тревога (Gaisa trauksme)

Полина Барскова (Poļina Barskova)

2017

Ozolnieki : Literature Without Borders, 2017. – 64 lpp. – (Dzeja bez robežām). – Krievu valodā.

Vāks: Oļegs Paščenko (dizains), Ostaps Kiņs (foto).

ISBN 978-9934-8568-8-4

Par autoru

Poļina Barskova was born in 1976 in Leningrad and lives in the United States of America since 1999, currently residing in Amherst. She authored 9 books of poetry and the collection of short prose awarded with Andrei Bely Prize in 2015; she also translates contemporary poetry from English and Ukrainian. Barskova has won the first and only All-Soviet Young Poets' Competition in 1991 and “Tenyota” competition for Russian literature in the Net in 1998, she was also awarded with Moscow en route (“Moskva–tranzit”) prize in 2005.


Стихи из книги и другие стихи (Dzejoļi no grāmatas un citi dzejoļi)

Станислав Львовский (Staņislavs Ļvovskis)

2017

Ozolnieki : Literature Without Borders, 2017. – 192 lpp. – (Dzeja bez robežām). – Krievu valodā

Vāks: Oļegs Paščenko (dizains), Nadja Sveir (foto).

ISBN 978-9934-8568-7-7

Par autoru

Stanislav Lvovsky was born in 1972 in Moscow and now lives in Oxford, UK pursuing his PhD in history. He has published 4 poetry collections, 3 books of prose, a novel (in collaboration with L. Goralik), some translations of contemporary poetry (including the poems by Ch. Bukowski and L. Cohen). He was awarded with “Moscow Count” Prize for young poets (2003) and Evgeny Turenko Prize for impact on the younger poetic generation (2016).


Смерть смотреть (Nāvi novērot)

Игорь Булатовский (Igors Bulatovskis)

2016

Ozolnieki : Literature Without Borders, 2016. – 96 lpp. – (Dzeja bez robežām). – Krievu valodā

Vāks: Oļegs Paščenko (dizains).

ISBN 978-9934-8568-6-0

Par autoru

Igor Bulatovsky was born in 1971 in Leningrad, graduated from the history department of local university and now lives there working at Ivan Limbakh Publishers. He has earned significant reputation as a translator of Paul Verlaine's poems and interwar Yiddish authors. His own poetry was remunerated with Hubert Burda Prize for young Eastern European poets (2005). This book is Bulatovsky's 8th collection since 1995.


Взмах и взмах (Vēziens un vēziens)

Гали-Дана Зингер (Gaļi-Dana Zingera)

2016

Ozolnieki : Literature Without Borders, 2016. – 56 lpp. – (Dzeja bez robežām). – Krievu valodā

Vāks: Oļegs Paščenko (dizains), Gaļi-Dana Zingera (foto).

ISBN 978-9934-8568-5-3

Par autoru

Gali-Dana Zinger (Singer) is a poet and translator born in 1962 in St. Petersburg and based since 1988 in Israel. Her poetry in Hebrew is published in three collections and was awarded with Prime Minister's Prize in 2004, her translations from Russian into Hebrew include works of Alexander Vvedensky, Joseph Brodsky, Dmitry A. Prigov and others. Zinger also has translated the poems of some contemporary Israeli and American authors into Russian. Since early 1990-ies she co-edited several literary magazines in Russian, together with her husband Nekoda Singer. This book is the 7th collection of Zinger's Russian poetry.


Холодно-горячо (Auksti-karsti)

Григорий Кружков (Grigorijs Kružkovs)

2015

Ozolnieki : Literature Without Borders, 2015. – 72 lpp. – (Dzeja bez robežām). – Krievu valodā

Vāks: Oļegs Paščenko (dizains), Grigorijs Kružkovs (foto).

ISBN 978-9934-8568-1-5

Par autoru

Grigorijs Kružkovs dzimis 1945. gadā. Absolvējis Tomskas universitātes fizikas fakultāti, Kolumbijas Universitātē aizstāvētās disertācija temats bija V.B.Jeitsa dzeja. 7 dzejas grāmatu autors, daudz tulkojis (Šekspīrs, Donns, Kītss, Dikinsone, Jeitss, Frosts, Stīvenss utt.), izdoti 5 rakstu krājumi par dzeju un tulkojumiem. Krievijas Valsts prēmijas (2003) un daudzu citu prēmiju laureāts, Dublinas Triniti koledžas goda doktors.


Смерть в лучшем смысле этого слова (Nāve vārda labākajā nozīmē)

Игорь Померанцев (Igors Pomerancevs)

2015

Ozolnieki : Literature Without Borders, 2015. – 72 lpp. – (Dzeja bez robežām). – Krievu valodā.

Vāks: Oļegs Paščenko (dizains), Milena Findeis (foto). Grafika grāmatā: Lidija Starodubceva.

ISBN 978-9934-8568-0-8

Par autoru

Igors Pomerancevs dzimis 1948.g. Saratovā. Audzis Černovcos, no Padomju Savienības emigrēja 1978.gadā, dzīvo Londonā un Prāgā. No 1987.g. radio «Liberty» programmu redaktors un vadītājs. 15 dzejas un īsprozas grāmatu autors, sacer radiolugas. Vjazemska prēmijas laureāts (1996).


Так это был гудочек (Tad tā bija svilpīte)

Линор Горалик (Linora Goraļika)

2015

Ozolnieki : Literature Without Borders, 2015. – 64 lpp. – (Dzeja bez robežām). – Krievu valodā.

Vāks: Oļegs Paščenko (dizains), Dmitrijs Sumins (foto).

ISBN 978-9934-14-555-1

Par autoru

Linora Goraļika dzimusi 1975.g. Dņepropetrovskā. Dzīvo Maskavā un Telavivā. Ir izdotas 20 viņas grāmatas, dzeja, romāni, pasakas, komiksi, ceļveži, interviju apkopojumi. Saņēmusi jaunatnes prēmiju „Triumfs”, prēmijas „Portāls” un „Vijolnieks uz jumta”.


У раны есть имя (Brūcei ir vārds)

Юрий Тарнавский (Jurijs Tarnavskis)

2024

Dzejas izlase. 1955–2022 / No ukraiņu valodas krievu valodā atdzejojis Dmitrijs Kuzmins. — Ozolnieki: Literatūra bez robežām; Ņujorka: World Poetry Books, 2024. - 328 lpp. — (Ukrainas dzeja; 1. numurs).

Vāks: Iļja Jakovļevs (glezna), Oļegs Paščenko (dizains), Jurijs Gordons (fonts).

ISBN 978-9934-9177-4-5

Par autoru

Jurijs Tarnavskis dzimis 1934. gadā Turkas pilsētā toreizējā Polijā (tagad Ukrainas Ļvovas apgabals). Kopš 1944. gada viņš dzīvoja Vācijā, kur eksternā absolvēja ukraiņu ģimnāziju Minhenē. 1952. gadā Tarnavskis pārcēlās uz ASV. Viņš absolvējis Ņūarkas Inženierzinātņu koledžu (tagad Ņūdžersijas Tehnoloģiju institūts, 2019. gadā Tarnavskis tika uzņemts tās Slavas zālē). Viņš ieguva doktora grādu teorētiskajā valodniecībā un no 1956. līdz 1992. gadam strādāja korporācijā IBM, kādu laiku vadīja lietišķās valodniecības nodaļu. No 1992. līdz 1996. gadam pasniedza ukraiņu literatūru Kolumbijas universitātē. 1958. gadā Tarnavskis nodibināja Ņujorkas ukraiņu dzejnieku grupu, 1959.–1971. gadā līdzrediģēja ukraiņu emigrācijas dzejas žurnālu “Novi Poezii”. Viņš ir izdevis 10 dzejas grāmatas un 10 prozas grāmatas ukraiņu un angļu valodā, kā arī dažas lugas un rakstus, tulkotas gan ukraiņu valodā (Samuels Bekets, Federiko Garsija Lorka), gan angļu valodā. Pašreizējais izdevums svin autora deviņdesmito jubileju. Tajā iekļauti dzejas un prozas dzejoļi no 1955. līdz 2022. gadam, kā arī poēma “Spalvotā sirds”.


No nāves glābējiņa un sendviču meistari

Efrata Mišorija (‏אפרת מישורי‏‎)

2022

Atdzejojis Einārs Pelšs. — Ozolnieki : Literature Without Borders, 2022. — 80 с. — (Dzeja bez robežām). — Ar paralēlo tekstu latviešu valodā.

Vāks: Oļegs Paščenko.

ISBN 978-9934-8867-9-9

Par autoru

Efrata Mišorija ir dzejniece no Izraēlas, dzimusi 1964. gadā Tibērijā, ieguvusi doktora grādu literatūrā, aizstāvot disertāciju par Telavivu kā „pārejas objektu” dzejnieka Avota Ješuruna daiļradē. Publicējusi septiņas dzejoļu grāmatas, starp kurām ir arī pasaku grāmata dzejā bērniem. 1997. gadā uzstājusies ar priekšnesumu vienam izpildītājam I am the Model of Poetry, kurā tika apvienota populāra mūzika un spoken word performance. 2001. gadā Efratai Mišorijai tika piešķirta Izraēlas Ministru prezidenta Literārā balva. 2009. gadā viņa bija Fulbraita stipendiāte, trīs mēnešus pavadīja Aiovas rakstnieku rezidencē. Pirmā viņas īsfilma – V – tapusi sadarbībā ar kinematogrāfisti Danu Goldbergu un 2014. gadā iekļauta Haifas Starptautiskā kinofestivāla konkursa programmā. Efrata Mišorija ir 2018. gada festivāla Dzeja bez robežām laureāte.


Страна (Zeme)

Анна Мария Альбиак (Anna Marija Aļbiāka)

2020

No franču valodas uz krievu valodu atdzejojis Kirils Korčagins. – Ozolnieki: Literatūra bez robežām, 2020. – 116 lpp. – (Dzeja bez robežām).

Vāks: Oļegs Paščenko (dizains). Tiek izmantota Annas Marijas Aļbiākas rakstāmmašīnas melnraksta lapa ar viņas labojumiem.

ISBN 978-9934-8867-5-1

Par autoru

Anna Marija Aļbiāka ir dzimusi 1937. gadā Sennazērā. Viņa ir izdevusi 12 grāmatas, kā arī Luisa Zukofska dzejas atdzejojumus. 60. gados viņa līdzrediģēja literāro žurnālu Siècle à mains. Viņa nomira 2012. gadā. Dzejoļu krājums “État” tika publicēts 1971. gadā.


Бледные господа с чашечкой кофе в руках (Bāli kungi ar kafijas tasītēm rokās)

Герта Мюллер (Herta Millere)

2018

No vācu valodas krieviskojis Boriss Šapiro. – Ozolnieki : Literature Without Borders, 2018. – 216 lpp. – (Dzeja bez robežām). – Vācu un krievu valodās.

Vāks: Oļegs Paščenko (sērijas dizains), Gļebs Simonovs (grāmatas dizains), Semuels Kravits (foto).

ISBN 978-9934-8708-5-9

Par autoru

Herta Müller was born in 1953 in Romania and graduated from the university in Timișoara. In 1987 she emigrated to Germany, lectured for a while in the universities of Kassel, Tübingen and Berlin. Since 1982 she has published 20 books of prose, 2 essay collections and 6 books of poetry (5 in German and 1 in Romanian). She is awarded with more than 35 prizes and awards including the Nobel prize in literature (2009).

Boris Schapiro was born in 1944, graduated from physics department of Moscow university. In 1975 he emigrated to Germany, worked in scientifical institutions of Regensburg and Reutlingen, since 1995 he lives in Berlin. He has published 5 poetry collections in Russian and two in German as well as translations from Friedrich Hölderlin, Paul Celan e. a.


Как даме жить в пучке волос (Kā matu saišķī kundze dzivo)

Герта Мюллер (Herta Millere)

2018

No vācu valodas krieviskojis Aļoša Prokopjevs. – Ozolnieki : Literature Without Borders, 2018. – 200 lpp. – (Dzeja bez robežām). – Vācu un krievu valodās.

Vāks: Oļegs Paščenko (sērijas dizains), Gļebs Simonovs (grāmatas dizains), Ričards Alborns (foto).

ISBN 978-9934-8708-4-2

Par autoru

Герта Мюллер (Herta Müller) родилась в 1953 году в Румынии, окончила университет в Тимишоаре. В 1987 г. эмигрировала в Германию, была приглашённым профессором в университетах Касселя, Тюбингена и Берлина. Начиная с 1982 года опубликовала 20 книг прозы, 2 сборника эссе и 6 книг стихов (пять на немецком языке и одну на румынском). Лауреат более чем 35 литературных премий, в том числе Нобелевской (2009).

Алёша Прокопьев родился в 1957 году в Чебоксарах, окончил отделение истории искусств Московского университета. Работал сторожем, затем преподавал в Литературном институте. Опубликовал три книги стихов и множество переводов, в том числе отдельные издания Рильке, Тракля, Грифиуса и Целана. Лауреат Премии Андрея Белого (2010).


Человек без книги (Cilvēks bez grāmatas)

Дэвид Шапиро (Deivids Šapiro)

2017

No angļu valodas krieviskojusi Gaļi-Dana Zingera. – Ozolnieki : Literature Without Borders, 2017. – 64 lpp. – (Dzeja bez robežām).

Vāks: Oļegs Paščenko (dizains), Gaļi-Dana Zingera (foto).

ISBN 978-9934-8568-9-1

Par autoru

David Shapiro was born in Newark, NJ in 1947 and lives in New York City. He has published 11 poetry collections, the monographs about John Ashbery, Jasper Johns, Piet Mondriaan, and also some translations of poetry from Spanish. Shapiro received a Gotham Book Mart Avant-Garde Poetry Award (1962), Morton Dauwen Zabel Award from the American Academy and Institute of Arts and Letters etc.

Gali-Dana Zinger (Singer) is a poet and translator born in 1962 in St. Petersburg and based since 1988 in Israel. Her poetry in Hebrew is published in three collections and was awarded with Prime Minister's Prize in 2004, her translations from Russian into Hebrew include works of Alexander Vvedensky, Joseph Brodsky, Dmitry A. Prigov and others. In Russian Zinger has published 7 collections of poetry, she has also translated the poems of several contemporary Israeli and American authors into Russian. Since early 1990-ies she co-edited several literary magazines in Russian, together with her husband Nekoda Singer.


Всё зависит только от нас (Viss ir atkarīgs tikai no mums)

Сергей Жадан (Sergejs Žadans)

2016

No ukraiņu val. atdz. P. Barskova, I. Belovs, S. Beļskis, A. Cvetkovs, M. Gaļina, B. Hersonskis, D. Kuzmins, A. Ščetnikovs, I. Sids. – Ozolnieki : Literature Without Borders, 2016. – 128 lpp. – (Dzeja bez robežām). – Krievu valodā

Vāks: Oļegs Paščenko (dizains un foto).

ISBN 978-9934-8568-4-6

Par autoru

Serhiy Zhadan (Сергій Жадан) was born in 1974 in Luhansk Oblast of Ukraine, graduated fron Kharkiv University and got his PhD there with the thesis on the key figure in Ukrainian avantguarde poetry of early XXth century Mykhaylo Semenko. Zhadan has published about 30 books of poetry and prose in Ukrainian, as well as translations from Paul Celan, Czesław Miłosz, Charles Bukowski, contemporary Russian and German authors. He has also issued several albums of his poems performed together with a rock band. Zhadan was awarded with many national and international literary awards including “Angelus” prize for the best book of Central Europe (2015).


Жизнь и мнения диджея Спинозы (Dīdžeja Spinozas dzīve un uzskati)

Евгений Осташевский (Jevgeņijs Ostaševskis)

2016

No angļu valodas krieviskojis Aleksandrs Zapoļs. – Ozolnieki : Literature Without Borders, 2016. – 104 lpp. – (Dzeja bez robežām). – Angļu un krievu valodās.

Vāks: Oļegs Paščenko (dizains), Jevģēnijs un Anna Timermaņi (fotomontāža).

ISBN 978-9934-8568-3-9

Par autoru

Jevgeņijs Ostaševskis (Eugene Ostashevsky) ir dzimis Ļeņingradā 1968. gadā, no 1979 g. dzīvo ASV. Stenfordas Universitātē izstrādāja un aizstāvēja disertāciju, kas iztirzāja nulles jēdzienu literatūrā un Renesances kultūrā, strādā par pasniedzēju Ņujorkā un Berlīnē. Publicējis angļu valodā grāmatas Iterature (2005), The life and opinions of DJ Spinoza (2008), Enter Morris Imposternak Pursued by Ironies (2010), angliski atdzejojis Aleksandra Vedenska, Daniila Harmsa, Dmitrija Golinko dzejoļus.

Aleksandrs Zapoļs dzimis 1970. gadā, dzīvo Latvijā. Studējis krievu filoloģiju Tartū un Rīgā. Viens no tekstgrupas „Orbīta” dibinātājiem. Publicējis daudzus mūsdienu latviešu dzejas atdzejojumus krieviski, tostarp, Kārļa Vērdiņa „Titrus” (2003), Marta Pujāta „Divzvaigžņu baznīcas” (2005), krājumu „Par mums” (2009). Sastādījis antoloģiju „Latviešu/ krievu dzeja (2011).


Kosmiskais prospekts (Космический проспект)

Gaļina Rimbu (Галина Рымбу)

2018

No krievu valodas atdzejojuši Einārs Pelšs, Arvis Viguls, Dainis Deigelis. – Ozolnieki : Literature Without Borders, 2018. – 96 lpp. – (Dzeja bez robežām). – Krievu un latviešu valodās.

Vāks: Oļegs Paščenko (dizains), Andrejs Čerkasovs (foto).

ISBN 978-9934-8708-3-5

Par autoru

Gaļina Rimbu (Галина Рымбу) dzimusi 1990. gadā Omskā, Sibīrijā, absolvējusi Literatūras institūtu Maskavā un tagad dzīvo Sanktpēterburgā. 2010. gadā Ņižņijnovgorodā ieguva festivāla „Jaunais literāts” (Молодой литератор) galveno balvu dzejas nominācijā. 2014. gadā tika publicēta viņas pirmā dzejoļu grāmata „Apvērsuma pārbīdāmā robežtelpa” (Передвижное пространство переворота), dzejprozas krājums „Zemes laiks” (Время земли) tika izdots 2018. gadā Ukrainā; Rimbu dzejas grāmata „Baltmaize” (White Bread) nāca klajā arī angliski Ņujorkā. Dzejniece piedalījusies daudzos dzejas festivālos, viņa ir bijusi Krievijas jaunās dzejas nedēļas (2013) un Arkādija Dragomoščenko jauno dzejnieku prēmijas (no 2014. g.) koordinatore. 2017. gadā Rīgā trilingvālā festivāla “Dzeja bez robežām” dalībnieki Gaļinu Rimbu izvēlējās par festivāla laureāti.

Paralēli it kā naivajam situācijas fiksējumam tiek uzdoti provokatīvi jautājumi, risināti dialogi — runātājai ar sevi, kā arī ar lasītājiem, klausītājiem un pat tiem, kas ar Rimbu dzeju nekad nesaskarsies. Arī vienkāršāku paņēmienu gadījumos tā ir izglītota un zinoša cilvēka dzeja, kas ne vien reflektē par konkrētu pieredzējumu lokālā ainavā, bet arī apzinās problematizētās parādības, piemēram, konkrētā totalitārā režīma saistību ar visu pārējo pasauli.

Anna Auziņa (“Punktum”, 21.08.2018)

Ja lasītājs pamanīs līdzības ar stāvokli Latvijā tajā pašā laika posmā, tad Rimbu aptvertā pasaule iegūst vērienīgākus mērogus – tieši tik, cik ambiciozi plāni bija Padomju Savienībai attiecībā pret kosmosu. Te lasām spēcīgai literatūrai piemītošu īpašību – paradoksu, kurā risinājums no neizbēgamā stāvokļa ir meklējams pašā cēlonī. Pasaules neaptveramība ir vienīgais, kas saglabā cerību Rimbu rakstītajā. Kosmiskais prospekts ir ne vien kāda nenozīmīga iela starp rūpnīcu un blokmāju, bet arī kaut kā labāka apsolījums, par ko nākas sapņot un, ja nepieciešams, cīnīties.

Raimonds Ķirķis (“Satori”, 23.10.2018)


Mīļākais tētis pasaulē

Einārs Pelšs

2016

Ozolnieki : Literature Without Borders, 2016. – 72 lpp. – (Dzeja bez robežām). – Latviešu valodā.

Nosaukums un vāka zīmējums: Kristiāns Pelšs.

ISBN 978-9934-8568-2-2

Par autoru

Einārs Pelšs dzimis 1960. g. Preiļos. Beidzis Burjatijas Pedagoģiskā institūta Krievu valodas un literatūras nodaļu (1987), tajā pašā gadā publicēja savu pirmo dzejoļu krājumu "Maija", 2012. gadā izdeva dzejas grāmatas „S” un „IN VISI BLE”. Atdzejojis no krievu valodas Igora Severjaņina, Nikolaja Gumiļova, Mihaila Kuzmina, Igora Pomeranceva, Andreja Sen-Seņkova, Linoras Goraļikas dzejoļus.

Brīžiem dulla un asprātīga, brīžiem mulsinoša eksperimentēšana joprojām ir Pelša dzejas firmas zīme. Tikko izdotajā ceturtajā krājumā šis process ir nesis augļus, tāpēc tā uzlūkojama par savdabīgu un svaigu balsi mūsdienu latviešu dzejā – tas ir krājums, kurā gandrīz nevienu dzejoli nav iespējams mērīt ar tradicionālajām dzejas mērauklām.

Kārlis Vērdiņš (Diena, 25.05.2016)

Krājums ir pārsteidzošs — pārbagāts... satriecoši laikmetīgi.

Ilva Skulte (Punctum, 14.06.2016)

Grūti ielīst autora galvā, tomēr ir patīkami iedomāties, ka daļu no saviem neparastākajiem dzejoļiem Pelšs ir radījis tieši tā — aizmirstot, kas ir dzeja.

Artis Ostups (Satori, 18.08.2016)

... ar šo krājumu saistāms tāds kā lūzumpunkts latviešu dzejā... Pelšs kā īsts "neoriģinālais ģēnijs" piekopa teksta savādošanu, parādot ierastas valodas vienības neierastos kontekstos un piesavinoties kontekstu kā tādu, kas ne tikai atklāja "nedzejiskās" zīmēs latento "dzejisko" lādiņu, bet arī skaļāk par jebkuru līdzšinējo latviešu dzejas eksperimentu problematizēja valodas reprezentatīvo funkciju.

Ivars Šteinbergs (Satori, 11.03.2019)